Pavļuts pagaidām nevirzīs ACTA ratifikāciju Saeimā

Proaktīva diskusija un savlaicīga Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma jeb ACTA skaidrošana diemžēl Latvijā tika nokavēta. Ņemot vērā noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī vairāku ekspertu izteiktās raizes par iespējamo ACTA piemērošanu Latvijā, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka pēc parakstītā nolīguma saņemšanas Latvijai nav jāsasteidz ACTA ratifikācija Saeimā.

Vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm.

Tāpat ministrs aicinās Tiesībsargu sniegt atzinumu par ACTA nolīgumu, kā arī citas iesaistītās ministrijas, kuru kompetenču jomā ir ACTA, sniegt detalizētu skaidrojumu un analīzi par ACTA iespējamo ietekmi uz Latvijas likumdošanas regulējumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, autortiesību regulējumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī interneta sniegto iespēju lietošanu. Tikai pēc šo atzinumu saņemšanas, plašas analīzes un skaidrojošām diskusijām ar sabiedrību, tiks lemts par ACTA ratifikācijas procesa turpmāko virzību.

"Lai arī ACTA nolīgums tika gatavots vairākus gadus, patlaban vairākām sabiedrības grupām par to ir radušās bažas, kas liecina par sabiedrības neuzticēšanos valsts varai un tās struktūrām. Šāda piesardzība pret valsts pārvaldes rīcību ir nostiprinājusies pēdējo gadu laikā un to nosaka patiesa dialoga trūkums starp varu un sabiedrību. Uzticības atjaunošana ir jaunās valdības uzdevums. Viedokļi un raizes, kas patlaban izskan par ACTA, kā arī nenoliedzami nepietiekamās diskusijas pirms tā parakstīšanas, norāda uz vairākām problēmām. Pirmkārt, sabiedrība neuzticas valsts pārvaldei, tās spējai aizstāvēt pilsoņu tiesības un intereses – tādējādi rodas augsne mītiem un bieži vien arī nepamatotām raizēm. Otrkārt, valsts pārvaldē strādājošajiem ne vienmēr piemīt spēja izvērtēt, kuri jautājumi iegūs plašu rezonansi sabiedrībā un to apspriešanā jau izstrādes stadijā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus. Treškārt, arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem pietrūkst resursu, lai regulāri sekotu līdzi un rūpīgi iedziļinātos visos valdībā skatītajos jautājumos. Tāpēc rodas problēmjautājumi, par kuriem trūkst objektīvas informācijas," uzsver D.Pavļuts.

Lai arī proaktīvās skaidrošanas laiks tika nokavēts, un ACTA nolīgums no Latvijas puses atbilstoši valdības pozīcijai un lēmumam ir parakstīts, Latvijai joprojām ir visas iespējas skaidrot un diskutēt par ACTA nolīgumu un tā ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem.

Kā uzskata D.Pavļuts, ACTA ratifikācijas Latvijā obligāts priekšnoteikums ir konstruktīvs un argumentēts dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, kā arī potenciālo risku analīze. Ir svarīgi nodrošināt ka turpmākās diskusijās tiktu pārstāvēts visu būtisko pušu viedoklis, tostarp intelektuālā īpašuma radītāju un ražotāju viedoklis, kuru tiesības viltošanas un pirātisma rezultātā tiek aizskartas.

Jāuzsver, ka ACTA nav stājusies spēkā – ACTA stāsies spēkā ES tikai pēc tam, kad visas ES dalībvalstis nolīgumu būs parakstījušas un ratificējušas nacionālajos parlamentos, un kad Eiropas Parlamentam būs tam devis piekrišanu. Šis process var prasīt vairākus gadus.

Patlaban diskusijas un skaidrojošais darbs par ACTA nolīgumu sākts vairākās Saeimas komisijās. Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā organizēs diskusiju internetā, piesaistot citas nozaru ministrijas tiek gatavots detalizēts ACTA pantu skaidrojums, kā arī Ekonomikas ministrijas mājaslapā izveidota sadaļa, kurā pieejama informācija par ACTA nolīgumu.

Vienlaikus D.Pavļuts uzsver, ka ACTA tika radīta ar mērķi ierobežot viltotu preču izplatību, kas ik gadu Eiropai rada vairāku miljardu latu zaudējumus. Tostarp, cietēji ir arī Latvijas uzņēmumi, kuru ražojumu patenti arī tiek zagti komerciāliem mērķiem, bet noieta tirgi samazinās viltojumu plašās izplatības dēļ. Lai Latvijā attīstītu radošo industriju un inovācijas ir jārada regulējums, kas aizsargā uzņēmumu īpašumtiesības ne tikai iekšējā tirgū, bet arī starptautiskā mērogā.

Vienlaikus, ja atsevišķām sabiedrības grupām nav pārliecības par ACTA mērķiem un iespējamo ar tā ieviešanu saistīto jautājumu loku, ir jāveido konstruktīvu dialogu un diskusiju starp visām iesaistītajām pusēm. Te jāsadarbojas arī citām ministrijām, kuru kompetences jomā ir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.

Kā zināms, ACTA ir starptautisks līgums starp Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas paredz pušu starpā izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.

Web: http://www.em.gov.lv
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam

   Tweet