"Ziemeļu nākotnes foruma" uzmanības centrā - gaidāmie izaicinājumi

Apvienotās Karalistes, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valdību vadītāju paziņojums par "Ziemeļu nākotnes forumu"
Ekonomikas lejupslīde, īpaši Eiropā, pēdējos gados ir bijusi gandrīz visu starptautisko sanāksmju darba kārtību prioritāte. Šajās sanāksmēs mēs koncentrējamies uz tūlītējiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, piemēram, parādu apgrūtināts banku sektors vai pieaugoši budžeta deficīti.

Reti pietiek laika palūkoties, kas mūs sagaida "aiz stūra", un pārrunāt, kā vislabāk sagatavot mūsu sabiedrību gaidāmajiem izaicinājumiem, un kādas ilgtermiņa politikas mums būtu jāpieņem šodien, lai nodrošinātu labklājību un ilgtspējīgu izaugsmi mūsu bērniem un mazbērniem.

Mēs ceram to mainīt "Ziemeļu nākotnes foruma" ietvaros, kas norisināsies no 8.-9.februārim Stokholmā. Deviņu valstu premjerministri no Lielbritānijas, Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm tiksies ar vadošiem biznesa un politikas veidošanas ekspertiem jauna veida formātā, kas ir turpinājums mūsu pirmajai šādai sanāksmei pirms gada Londonā.

Plašās diskusijās dalīsimies ar idejām un pieredzi sadarbībā, kā atjaunot mūsu konkurētspēju un veicināt nodarbinātību un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi, no kuras atkarīga mūsu labklājība nākotnē. Mūs vieno ne vien ģeogrāfiskā tuvība, bet arī mūsu mērķi pilnveidot vienoto tirgu, noslēgt tirdzniecības līgumus ar strauji augošajiem pasaules reģioniem un mazināt birokrātiskos šķēršļus. Tas ir nepieciešams, lai atjaunotu Eiropas konkurētspēju.

Bet mēs nevaram izpildīt mūsu uzdevumu, ja lielai daļai mūsu potenciālā darbaspēka ir liegta iespēja pilnvērtīgi iesaistīties.

Šonedēļ forumā mēs tādēļ īpašu uzmanību veltīsim diviem būtiskiem jautājumiem, kas mūsu valstīs nodrošinās ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju.

Pirmkārt, kā sekmēt to, lai arvien vairāk sieviešu uzsāk savu biznesu un ieņem vadošos amatus uzņēmumos.

Otrkārt, kā sekmēt gados vecāku iedzīvotāju ilgāku palikšanu darba tirgū, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, ar kurām saskaras mūsu sabiedrības.
* * *
Iepriekšējā paaudzē strādājošas sievietes nebija norma visur. Kopš tā laika ir notikusi klusa revolūcija. Eiropas Savienībā sievietes tagad veido gandrīz pusi darbaspēka un kļūst labāk izglītotas kā vīrieši. Gandrīz 60% augstskolu beidzēju ASV un Eiropā ir sievietes.

Taču neraugoties uz šo progresu, sieviešu potenciāls darba tirgū vēl nebūt nav izmantots. Tikai 31% Eiropas uzņēmēju ir sievietes. Sievietes ir nepietiekami pārstāvētas arī augstākajos amatos. Šodien, saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, tikai viena no ES dalībvalstu biržās reģistrēto desmit lielāko uzņēmumu valdes locekļiem ir sieviete.

Vislielākā nevienlīdzība ir pašā augšgalā, jo tikai 3% lielo uzņēmumu augstāko lēmumu pieņēmēju institūciju vada sievietes. Progress ir lēns, neskatoties uz pētījumiem, kas rāda, ka pastāv pozitīva saikne starp sievietēm vadošajos amatos un uzņēmējdarbības rezultātiem.

Stokholmas sanāksmē mēs uzklausīsim viens otra pieredzi un pārrunāsim dažādus risinājumus, kā sekmēt sieviešu skaita pieaugumu uzņēmējdarbībā un vadošajos amatos. Viens ir skaidrs – ja mēs veiksmīgāk izmantotu sieviešu potenciālu darba tirgū, IKP pieaugums Eiropā būtu mērāms miljardos. Pavisam vienkārši - nevaram atļauties to neizmantot.

Otra mūsu diskusiju tēma Stokholmā skar nozīmīgu demogrāfisku pāreju, kas šobrīd norisinās mūsu sabiedrībās, un tās sekas. 1950. gadā dzīves ilgums visā pasaulē vidēji bija 46 gadi. Šodien tas ir pieaudzis līdz vidēji 70 gadiem visā pasaulē, un gandrīz 80 gadiem ES. Tas ir fantastisks progress. Tas indivīdam ļauj dzīvot garāku un bagātāku mūžu. Taču savienojumā ar zemajiem dzimstības rādītājiem un nereformētām pensiju sistēmām, tas valstij rada lielu slogu. Nelielam skaitam jauniešu, kuri strādā un maksā nodokļus, būs jāatbalsta strauji pieaugošs skaits vecāka gadagājuma cilvēku.

Pieredze rāda, ka bez pensijas vecuma palielināšanas ir arī citi veidi, kā panākt senioru ilgāku palikšanu darba tirgū. Daudzi seniori to uztver pozitīvi, īpaši ņemot vērā, ka veselība nereti vairs nav problēma pat 70 gadu vecumā. Tas drīzāk ir jautājums par attieksmju un normu maiņu citās vecuma grupās.

Iespējams arī meklēt veidus, kā mainīt izglītības un karjeras sistēmas, lai būtu iespējamas vairākas karjeras. Var pielāgot darba apstākļus, kā arī veidot elastīgāku darba laiku. Šīs tēmas mēs pārrunāsim, lai atbalstītu ‘aktīvas novecošanas’ pieeju, kā arī sabiedrību, kas ir atvērta visām paaudzēm.

Šonedēļ "Ziemeļu nākotnes forumā" mēs pievērsīsim uzmanību šiem jautājumiem, lai dalītos pieredzē un pastiprinātu mūsu centienus nojaukt šķēršļus, kas joprojām liedz sievietēm un senioriem īstenot sevi darba tirgū. Šādus jautājumus parasti lielajās starptautiskajās sanāksmēs nav laika iztirzāt. Taču ‘’Ziemeļu nākotnes forums’’ šādu jautājumu apspriešanai ir reti piemērots formāts. Mūsu vēstījums ir skaidrs – atbildes uz šādiem jautājumiem ir būtiskas izaugsmei un konkurētspējai, kas Eiropai ir tik ļoti nepieciešamas.

Informācija par Latvijas delegācijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā dalību "Ziemeļu nākotnes forumā": http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2012gads/2012-01/020212-mp-01/

   Tweet