MK apstiprina grozījumus "Personu speciālās aizsardzības likumā"

Ministru kabineta sēdē vakardien, 27.jūlijā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Personu speciālās aizsardzības likumā, kas paredz noteikt kārtību, kādā speciālās aizsardzības iestāde aizsargājamajai personai nodrošina identitātes maiņu un personas dokumentu izsniegšanu ar citas personas identitātes datiem. Minētie grozījumi paredz, ka speciālās aizsardzības pasākumu - aizsargājamas personas identitātes maiņu piemēro, pamatojoties uz speciālās aizsardzības iestādes lēmumu, kas saskaņots ar ģenerālprokuroru, ja personas drošību nav iespējams nodrošināt, izmantojot citus šajā likumā paredzētos aizsardzības pasākumus.

Pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz aizsargājamai personai segdokumentu izsniegšanu, nevis šīs personas identitātes maiņu, kas ievērojami apgrūtina ilgtermiņa speciālās aizsardzības realizāciju un starptautisko saistību izpildi. Tā kā Latvijas Republikā personu apliecinoši dokumenti ir pase un personas apliecība, tad normatīvie akti pieļauj identitātes datu maiņu speciālās aizsardzības nolūkos tikai pasē un personas apliecībā. Ilgstošai personas speciālās aizsardzības nodrošināšanai ir nepieciešami daudzi citi dokumenti – dzimšanas apliecība, laulības apliecība, transporta līdzekļa vadītāja apliecība, izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, medicīnas vai vispārējas apdrošināšanas polises un citi.
Situācijā, kad tiek izsniegti tikai segdokumenti, ir apgrūtināta personu ilgtermiņa aizsardzība, jo nav iespējama iepriekšējā darba stāža piesaiste aizsargājamās personas jaunajiem datiem un līdz ar to nav pieejamas sociālās garantijas, nav iespējama jaundzimušā bērna reģistrācija, nav iespējams nodrošināt pirmsskolas iestādes un izglītības iestādes apmeklēšanu bez dzimšanas apliecības, nav iespējams noslēgt laulību, izmantojot aizsargājamai personai izsniegtos dokumentus, nav iespējams piesaistīt personas iepriekšējo sodāmību jaunajiem identitātes datiem utt.
Ar identitātes datu maiņu saprot pasākumu komplekss, kura rezultātā aizsargājamā persona nekādā veidā dokumentāli nevar tikt saistīta ar savu sākotnējo identitāti, kura tiek anulēta visos iespējamajos reģistros un datu bāzēs. Aizsargājamā persona turpmāk izmanto jebkādus nepieciešamos dokumentus ar jauniem identitātes datiem, kuri izsniegti normatīvajos aktos paredzētajā vispārējā kārtībā. Minētais nepieciešams, lai nodrošinātu aizsargājamajai personai normālu dzīvi.
Papildus likumprojekta grozījumi nosaka Speciālās aizsardzības iestādes amatpersonu speciālās aizsardzības pasākumu piemērošanas laikā pieņemto lēmumu un rīcības apstrīdēšanas kārtību. Minētais nepieciešams, lai noregulētu jautājumus, kad aizsargājamā persona nav apmierināta ar izvēlētā aizsardzības līdzekļa izpildes gaitā pieņemtajiem speciālās aizsardzības iestādes amatpersonas lēmumiem, kā arī ar amatpersonas rīcību, nodrošinot minēto aizsardzības pasākumu, tajā skaitā nodrošinot aizsargājamo personu ar nepieciešamajiem apstākļiem un dokumentiem.
Pasaules praksē identitātes maiņa ir viens no efektīvākajiem personu speciālās aizsardzības pasākumiem, kas nodrošina personu aizsardzību ilgtermiņā. Speciālās aizsardzības līdzeklis – aizsargājamās personas identitātes maiņa tiek izmantota kā galējais speciālās aizsardzības pasākums, kas tiek piemērots tikai gadījumos, kad aizsargājamās personas drošību nevar garantēt ar citiem speciālās aizsardzības pasākumiem.
Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi vēl jāizskata un jāpieņem Saeimai.

MK