Linda Mūrniece: Iekšlietu sistēma krīzi ir pārvarējusi

Runājot sanāksmēs iekšlietu sistēmas dienestos, es saku paldies tiem, kas pārcietuši smago pagājušo gadu, paldies dienestu vadītājiem, kas uzņēmās savus pienākumus, zinot, ka dara to krīzes apstākļos un sistēmas darbiniekiem, kas nekad nav čīkstējuši par grūtajiem darba apstākļiem.

Sākot strādāt V.Dombrovska valdībai, mūsu visu uzdevums bija krasi samazināt savu ministriju tēriņus. Neskatoties uz to, ka gan valdībā, gan sociālo partneru izpratnē iekšlietu joma bija prioritāra un budžeta mazinājums mūs skāra mazāk nekā citus, nācās mazināt daudz. Diemžēl arī atalgojumu un darbinieku skaitu...

Lielākais slogs – dienestiem.

Kad kļuvu par ministri un par Valsts policijas priekšnieku kļuva Valdis Voins, situācija Valsts policija bija smaga. Iepriekšējā vadība nebija pildījusi valdības lēmumus un Valsts policijai tas nozīmēja " finansiālu bedri" – maijā budžeta iztrūkums bija 4,5 miljoni latu. Iestāde nebija pārskatījusi un samazinājusi savu budžetu, kā rezultātā 2009.gadā darbu uzsāka vismaz 300 policistu, kuru algai izmaksai iestādei nebija finansējuma.

Šāda netālredzīga rīcība nozīmēja tikai to, ka papildus " budžeta griezumiem", ko prasīja valdība, bija jāatrod vēl arī šī summa, kas nekur citur nebija atrodama, kā dienestā esošo maciņos...

Robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars uzņēmās pildīt savus pienākumus brīdī, kad bija skaidrs, ka jāmazina budžets un jāatlaiž cilvēki. Tieši robežsardzē atlīdzības samazinājumu veica saprotamākajā veidā – lielākais mazinājums skāra vadību, bet tiem, kas strādā uz robežas, algas samazinājuma vai nu nebija vai tas bija ļoti niecīgs.
Ugunsdzēsēju priekšnieks Ainārs Pencis vadīja dienestu arī pirms krīzes.

Tāpēc ugunsdzēsējiem bija viegli uzzināt notiekošo no paša ģenerāļa. Ugunsdzēsēju atlīdzība tika mazināta pēc iespējas saudzējot tos, kas dara ikdienas darbu. Tieši ugunsdzēsēji, neskatoties uz to, ka viņu darbu ir grūti organizēt ņemot bezalgas atvaļinājuma dienas, tādas saņēma kā kompensāciju algas mazinājumam.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Vilnis Jēkabsons ir dienesta priekšnieks, kas no arodbiedrību puses novērtēts kā labākais sadarbības partneris. Būtiska loma gan šeit ir pašai arodbiedrību inteliģencei un PMLP ar to ir veicies. Arī man bija viegli nākt pretī un atrast budžetā summu, lai cilvēkiem PMLP četru darba dienu nedēļa būtu tikai dažus mēnešus. Arī šajos mēnešos darba pienākumi tika veikti godam.

Drošības policija ir dienests, par kuru skaļi nerunā, bet tās vadītājs Jānis Reiniks ir pelnījis, ka viņu piemin kā vienu no labākajiem IeM dienestu vadītājiem. Pateicoties viņa ilgajai pieredzei amatā, Drošības policijā laikus tika uzsāktas reformas, zinot, ka budžeta mazinājums neizbēgami skars arī mūsu drošības iestādi.

Iekšlietu ministrijas centrālo aparātu kā pirmo skāra izmaiņas. Jaunā Valsts sekretāre Ilze Pētersone prata samazināt gan ministrijas centrālā aparāta atalgojumu, gan darbinieku skaitu, veicot vērienīgu pārstrukturizāciju. Nevienam nebūs pārsteigums, ka tieši IeM līdz pagājušā gada martam nekas nebija mainījies. Kamēr citiem bija mazināts viss, ministrijā bija attiekušies tikai no prēmijām.

Par skarbiem lēmumiem.

Kad kļuvu par iekšlietu ministri, zināju, ka būs jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi. Mazinot ministrijas budžetu, bija jādomā, kā mazāk skart sistēmā strādājošos 19 tūkstošus cilvēku.

Pieņēmu lēmumu likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju. Tas deva apmēram 4,5 miljonu latu ietaupījumu. Kāds ar vājāku nervu sistēmu šo plānu būtu atmetis kā neiespējamu, jo pēc likvidācijas lēmuma pieņemšanas, pasniedzēji, kuriem draudēja atņemt peļņas avotu, darīja visu, lai procesu apturētu. Viņi sūdzējās KNAB, prokuratūrai un citu valstu valdībām. Neskatoties uz to, LPA ir likvidēta, nauda ietaupīta, studenti studē LU un vairums pasniedzēju atraduši sev darbu citur.

Pieņēmu lēmumu likvidēt arī apvienību Apsardze. Ne tik daudz budžeta taupīšanas nolūkos, cik kārtībai. Pašiem tur dienošajiem policistiem nebija īsti skaidrs, kas viņi kurā brīdī ir – apsargi vai policisti.

Kopš 1.septembra mūsu dienesti strādā piecos reģionos. Maijā pieņēmām lēmumu, kas bija gatavots kopš 2003.gada. Pateicoties šim lēmumam, šogad ietaupījām 17 miljonus latu. Daudzas lietas notiek centralizēti, atbalsta funkciju veicēju skaits samazinājies un galvenais, ka dienestu pieejamība ir tāda pati. Reforma nostiprinās, un mums ir laiks attīstīt to, ko pagājušajā gadā nepaspējām.

Šogad varam strādāt, nedomājot par krīzi

Šis gads mums ir iesācies stabili. Dienestos zina, ar ko rēķināties – gan atalgojuma izteiksmē, gan sociālo garantiju ziņā. Man ir izdevies nosargāt algu mūsu cilvēkiem tādu, kāda tā bija pagājušā gada beigās. Ir izdevies nosargāt visas pamata sociālās garantijas. Dienestā esošie var rēķināties ar aiziešanu izdienas pensijā no 50 gadiem, kā tas ir šobrīd. Viņi var rēķināties ar papildus trim atvaļinājuma dienām ik pēc pieciem nostrādātiem gadiem. Tāpat mūsu cilvēki var rēķināties ar medicīnisko palīdzību darba traumas gadījumā. Mums ir izdevies arī parūpēties par to, lai šogad policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem tiktu iegādātas jaunas formas.

Ir vēl dažas lietas, kas šogad jāizdara – ceļu policija jāpadara mazliet draudzīgāka cilvēkiem, no 1.jūlija jāpārņem Saeimas apsardze un jānodrošina kārtība un drošība 16.martā, 9.maijā un visu cauru gadu.

Man ir paveicies, ka esmu šai sistēmā strādājusi. Zināju, ko un kā darīt, lai sistēmu nosargātu. Man ir paveicies, ka ministrijas un dienestu vadība ir strādājusi kā viena komanda, lai tiktu pāri krīzei un šogad varētu domāt tikai par to, kā labi strādāt un nepievilt tos, kas mums uzticas.

   Tweet