Nacionālā apvienība aicina papildināt kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu

Nacionālā apvienība (NA), izvērtējot Tieslietu ministrijas sagatavoto kopīpašuma dalīšanas tiesiskā regulējuma pilnveides projektu, sniegusi priekšlikumus, lai padarītu regulējumu precīzāku un neradītu pretrunas likuma piemērošanā. Izmaiņas tiek veiktas, lai novērstu juridiski tiesiskās nepilnības kopīpašuma regulējumā, kam par pamatu ir Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta norāde uz normatīvo aktu nepilnībām un nepieciešamību izstrādāt un noteikt mūsdienu apstākļiem atbilstošus kopīpašuma sadalīšanas veidus.

Ierosinājumus par nepieciešamību veikt uzlabojumus, tajā skaitā sīkāk un padziļināti vērtēt atsevišķu normu atbilstību Satversmei, aktualizēja NA pārstāvošais Saeimas deputāts Rihards Kols, kurš politiskā spēka piedāvātās izmaiņas izklāstīja Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē un arī pirmdien, 21. septembrī, Sadarbības sanāksmes sēdē.

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi paredz noteikt piecu gadu ierobežojumu iespējai tiesā prasīt kopīpašuma dalīšanu un tādu pašu ierobežojumu kopīpašnieku vairākumam prasīt kopīpašnieka domājamo daļu atsavināšanu, ja, īstenojot kopīpašuma tiesības un pienākumus, tā rīcība ir bijusi negodprātīga.

Rihards Kols informēja, ka NA ierosinājumi galvenokārt vērsti uz iepriekšminēto divu punktu korekcijām. Viņš norādīja, ka, piemēram, TM piedāvātā piecu gadu termiņa ierobežojuma noteikšana kopīpašuma dalīšanai turpinās līdzšinējās tiesu prakses lēmumu virzienu, kur lēmumi par kopīpašuma dalīšanu ir rezultējušies ar kopīpašuma izbeigšanu, kas vairs nav mūsdienām atbilstošs regulējums. Savukārt TM piedāvājums, kur kopīpašnieku vairākums var prasīt izslēgt citu kopīpašnieku, kurš bijis negodprātīgs, kas ir ne tikai pretrunā ar proporcionalitātes, bet arī vienlīdzīgu iespēju tiesībām. Piemēram, ja ir trīs kopīpašnieki, viens, kuram pieder virs 50% kopīpašuma daļu, ir ar plašākām tiesībām kā vienīgais var lemt par šādu soli, ignorējot pārējo kopīpašnieku tiesību aizsardzības nepieciešamību.

Īpašums ir Satversmē aizsargātas tiesības, un kopīpašums pēc būtības ir apgrūtinājums, kas tiek uzlikts īpašumam. Vienlaikus kāda kopīpašnieka izstāšanās nevar apdraudēt cita kopīpašnieka tiesības uz īpašumu – tā norādījis R. Kols. Uz problēmu normu piemērošanā tiesu praksē norādījis arī Senāts savā lēmumā – pamatojums ir, ka varam normu padarīt elastīgu, paredzot, ka kopīpašniekam ir tiesības izstāties no kopīpašuma, neizbeidzot kopīpašumu. Tāpat, NA aicina vērst uzmanību uz faktu, ka, piemēram, mazākuma kopīpašuma daļu īpašnieku tiesības iespējams aizsargāt, līdzīgi kā tas dalīts kapitālsabiedrību modelī, kur risināta nesamērīgas proporcionalitātes problemātika.

Pievēršoties kopīpašuma regulējuma uzlabošanai, lai nodrošinātu tā atbilstību mūsdienīgumam, uz ko arī aicinājis Augstākās tiesas senāts, R. Kols norādīja, ka būtu likumprojektā jānodala atsevišķa nodaļa tieši kopīpašuma dalīšanas tiesiskajam regulējumam. Kopīpašuma izpratne sakņojas 1937. gada Civillikuma izpratnē, kad kopīpašums attiecas gan uz kustamo, gan nekustamo īpašumu. TM piedāvātie grozījumi jau ieskicē specifisku regulējumu attiecībā uz dzīvokļu īpašumu kopīpašumu dalīšanu. Arī Augstākās tiesas Senāts savā blakus lēmumā galvenokārt runā par kopīpašumu tā dalīšanas kontekstā.

Kols ir pārliecināts, ka Augstākās tiesas senāta aicinājumā likumdevējam padarīt šo regulējumu elastīgāku un atbilstīgāku 21. gadsimta realitātei, kurā kopīpašuma izpratnē nekustamais īpašums ir tikai viens no kopīpašuma veidiem, papildus datiem, kapitāldaļām, intelektuālo īpašumu un citiem formātiem. Paredzams, ka kopīpašuma regulējumu būs jāturpina pilnveidot, ņemot vērā jauno ekonomikas organizēšanas un īpašumtiesību formu attīstību – tā sauktā dalīšanās ekonomika ir viens no tiem. Šāda pieeja jau izmantota par apbūves tiesībām tajā pašā likumā. Tāpat NA aicināja no likumprojekta slēgt strīdus gadījumiem minēto, nekad tiesu praksē nelietoto izlozes formātu – arī sēdes gaitā TM norādījuši, ka īpašumtiesības nebūtu pakļaujamas nejaušības principam.

Juridiskās komisijas apakškomisija konceptuāli atbalstīja TM sagatavotā likumprojekta virzīšanu skatīšanai Juridiskajā komisijā, vienlaikus aicinot TM ņemt vērā un nopietni izvērtēt komisijas sēdes diskusiju laikā no vairākiem dalībniekiem izskanējušos iebildumus un priekšlikumus, īpaši nepieciešamību sīkāk pamatot likumprojektā piedāvāto atsevišķu normu atbilstību Satversmei, ko sēdes laikā uzsvēra arī apakškomisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere, arī Saeimas Juridiskais birojs, Saeimas deputāts Ritvars Jansons (NA) un citi sēdes dalībnieki.

 

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums