TV3">

Ventspils - korupcijas galvaspilsēta


Aivars Lembergs. foto;ventasbalss.lv
Ventspils šogad ir godam nopelnījusi korupcijas galvaspilsētas statusu. Mērs Aivars Lembergs ir panācis, ka pilsētu par to daudzina arī tālajā Amerikā. 15.decembra sižets ASV sankcijas padara Lembergu toksisku

Pilsētas vadītāja Aivara Lemberga dzīve gada lielāko daļu ritēja ierastā ritmā. Daļu  laika viņš veltīja pašvaldības vadīšanai un politikas komentēšanai, daļu jau vienpadsmit gadu ilgstošajam tiesas procesam, kurā apsūdzēts smagos noziegumos

Par pavērsienu Lemberga rāmajā ikdienā pagājušajā nedēļā parūpējās  ASV  Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs. Aivaru Lembergu un četras viņa ietekmē esošas organizācijas iekļāva melnajā sarakstā. 

ČADS TVITIJS  ASV vēstniecības Latvijā Preses un kultūras atašejs

Tā mērķis ir identificēt korumpētas personas vai tos, kas iesaistīti nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos visā pasaulē. Tas ir, lai gala rezultātā pasargātu ASV intereses. Tie ir cilvēki ar ļaunprātīgu ietekmi, kas veido draudu ASV un arī mūsu draugiem, sabiedrotajiem un partneriem.

Nokļūšana sankciju sarakstā nozīmē to, ka bankām ātri jāatbrīvojas no sadarbības gan ar pašu mēru, gan viņa kontrolē esošām personām un organizācijām. Lemberga vārds finanšu vidē ir kļuvis toksisks. 

SANTA PURGAILE  Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja

Galvenais sankciju mērķis ir vērsts uz konkrētas personas Aivara Lemberga gan ekonomiskās, gan politiskās ietekmes mazināšanu. Un, protams, lai šo mērķi sasniegtu, mums ir jāsaprot, kā vislabāk sabalansēt konkrētā mērķa sasniegšanu un konkrētās personas izolēšanu vai atstatīšanu no finanšu pakalpojumiem.

Lemberga  aizsardzības taktika ir nemainīga. Viņš ir globālas sazvērestības upuris.  Piecpadsmit gadus viņa nelaimēs vainīgs bija ASV finansists Džordžs Soross. Tagad neapķērīgie amerikāņi iekrituši viņa politisko oponentu lamatās. 

AIVARS LEMBERGS Ventspils domes priekšsēdētājs (Latvijai un Ventspilij) 

Visas tās ir fantāzijas, ko sacerēja savā kabinetā Bordāns, un aizbrauca amerikāņiem iepotēja muļķības. Tur sarakstītas totālas un tikai muļķības. 

Lielās nepatikšanās Lembergam ir svarīgi radīt cietēja tēlu. Pirms desmit gadiem tam noderēja kakla šina jeb ortoze.  Tagad  viņam esot  liegts parūpēties par bērniem, jo viņš bankās nevarot pārskaitīt naudu.  

AIVARS LEMBERGS Ventspils domes priekšsēdētājs (Venstpilij un Latvijai) 

Man neļauj bērniem pirkt maizi un pienu, maksāt pa bērnudārzu pa skolu man aizliegts maksāt, apmaksāt medicīnas pakalpojumus manam trīsgadīgam bērnam un trīspadsmit gadīgam bērnam. 

Pieeja banku kontiem ierobežota arī Lemberga bērniem, un sievai, kam ASV paziņojums aprāva piecu gadu karjeru Rīgas brīvostas pārvaldē. Mēneša laikā bankām no finanšu pakalpojumiem jāatslēdz arī citas Aivara Lemberga ietekmē esošas personas.  Pirmie no Lemberga asociācijām mūk uzņēmēji.   Politiķi ar Lembergu saistītajās partijās vēl nesteidz savu bijušo premjera kandidātu norakstīt. KNAB vēl nav pateicis, vai sankcijas ietekmēs partiju iespējas saņemt valsts naudu. 

ARMANDS KRAUZE  Saeimas deputāts, partijas “Latvijas zemnieku savienība” priekšsēdētājs

Viņš nav ne mūsu valdes loceklis, ne arī apvienības sastāvā ietilpstoša organizācija. Šinī lēmumā diezgan skaidri ir pateikts, ka tas uz politiskām partijām neattiecas. 

Vai tad ir pateikts?

Tur neviena politiskā partija nav minēta. 

Nevienam nav zināms, cik ilgi Aivars Lembergs sarakstā atradīsies un kam jānotiek, lai ASV Valsts kase viņu no tā izņemtu. Tas, ka Latvijas valdībai izdevās no saraksta izdabūt Ventspils ostu, nozīmē, ka tas ir iespējams. Taču grūti iedomāties, ka līdzīgas procedūras, kādas notika ar ostas pārvaldi, varētu paveikt fiziska persona. Tēlaini to var raksturot kā galvas un skeleta  pilnīgu nomaiņu. 

ASV melnais saraksts bija nozīmīgākais, bet ne vienīgais ar korupciju saistītais notikums Ventspilī.  Nesmukums ar kukuļiem maijā sanāca  Ventspils “Latvijā” - jaunajā koncertzālē, kas celta par Eiropas  un klimta pārmaiņu novēršanai paredzētu naudu.  

Lai  “Latvijas” ēku nodotu ekspluatācijā, ugunsdzēsēju komisija pārbaudīja drošības sistēmas. Lēmums bija pozitīvs. 

Tomēr tad iejaucās Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs. Dienests bija saņēmis informāciju, ka komisiju piekukuļos. 

Vilnis Bents  VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris

Labi, kārtīgi, uzcītīgi darbinieki – man pat aizdomas nebija, ka kaut kas tāds varētu būt.

IDB aizturēja četrus ugunsdzēsējus. Aizdomās par kukuļa došanu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komisijai izmeklētāji tur firmu, kas specializējas jaunbūvju ugunsdrošības jautājumos. Firmas īpašnieks ir bijušais ugunsdzēsējs. 

Vilnis Puļķis  SIA “VPM Latvia” īpašnieks un valdes loceklis

Ja es pareizi saprotu, pret mums ir aizdomas, ka mēs organizējām kukuļa došanu. Par šo es neko nezinu, un līdz ar to neko nemāku komentēt.

Koncertzāli izdevās nodot ekspluatācijā 5.jūlijā, bet 25.jūlijā bija atklāšanas koncerts. Šis korupcijas gadījums valsts budžetam var izmaksāt dārgi, jo var nākties atmaksāt Eiropas naudu. Par to būs zināms, kad noslēgsies izmeklēšana. 

Lai gan Latvijā pēdējos gados būtisks cenu pieaugums nav novērojams, hiperinflācijas uzliesmojums šogad bija vērojams būvdarbos uz Austrumu robežas.  

Pirms gada uz Krievijas robežas tilti pār strautiem izmaksāja ap 150 tūkstošiem eiro gabalā. Šogad uz Baltkrievijas robežas cenas jau bija citas.

Tilts pār Rosicas upi robežsardzei maksās ap 650 tūkstošiem eiro. Gar robežu ar Baltkrieviju būs četri šādi tilti, kopā par 2,7 miljoniem eiro. Tas ir četrarpus reizes dārgāk, kā pirms gada uzbūvētie tilti Krievijas pierobežā.

GUNTIS PUJĀTS  Valsts robežsardzes priekšnieks

Cenas svārstās, vai četras ar pusi vai nedaudz mazāk, bet uz Krievijas robežas tilti tika būvēti balstoties uz 2014.gada vispārējās vienošanās nosacījumiem un uz 2014.gada cenām. 

Viens no pēdējiem darbiem uz Krievijas robežas bija 12 metrus platās robežjoslas attīrīšana no kokiem un krūmiem. 

Gada sākumā robežjoslas tīrīšana sākās Ciblas novada Līdumnieku pagastā. Te nomaļā vietā gar robežu izcirsta nevis 12, bet 50 un vietām pat 80 metru plata josla. Nav žēloti arī aizsargājamos dabas liegumos augošie koki, par kuru nociršanu paredzēta kriminālatbildība.  

Gulbju Platpirovas dabas liegumā īpaši aizsargājamā purva mežu biotopā robežas ierīkotāji izcirtuši ap 3 hektāriem meža. Nocirsto koku vecums te bijis ap 170 gadiem. 

Plašie izcirtumi labi redzami satelīta attēlos. Kur pirms gada bija biezs mežs, tagad redzami gaiši klajumi. Nocirstie baļķi bija pazuduši.  

Robežsargi  stāstīja, ka viss ir likumīgi. Atļauja ciršanai uz robežas viņiem nevienam neesot jāprasa, bet baļķu pazušana neesot viņu atbildība. 

Robežsargu skaidrojumiem par pazudušo mežu un dārgajiem tiltiem nenoticēja Iekšējās drošības birojs.   Septembrī izmeklētāji aizturēja  četras personas.  Starp aizdomās turētajiem arī bijušais Robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars, kurš amatu negaidīti pameta šā gada janvārī, lai gan līdz pilnvaru termiņa beigām bija vēl divi gadi.

Pirms sešiem gadiem “Latvijas dzelzceļa” vadība izlēma, ka Šķirotavas stacijā jābūvē augsti tehnoloģiska  prettrokšņa siena.  Unikālās sienas būvniecībai valsts uzņēmums bez konkursa nolīga privātu firmu "Composite Constructions". 

Bija plānots, ka siena izmaksās pusotru miljonu eiro. Pusi no summas segtu Eiropas Savienība. Divus gadus "Latvijas dzelzceļš" uzņēmumam skaitīja naudu, taču sienu neviens nebūvēja. 

Dzelzceļš pagaidīja vēl pusotru gadu. Sienas aizvien nebija un nebija arī nekādu ziņu, kur nolīgtā firma tērējusi pusmiljonu. 

EDVĪNS BĒRZIŅŠ   "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs

"Latvijas dzelzceļa" darbinieki, kas bija atbildīgi par šo līgumu, ir darbojušies atbildīgi saistībā ar šo lietu. 

Tagad  "Composit Constructions" ir maksātnespējīgs, kontos naudas nav. Firmas administrators uzskata, ka  valsts uzņēmuma amatpersonas  darījumos ar “Composit constructions” ir  bijušas neparasti pretimnākošas un nav rūpējušās par naudas  atgūšanu. 

ANDREJS VORONCOVS "Composit Constructions" maksātnespējas administrators 

No tā 2015. gada augusta bija tikai dažas vēstules no "Latvijas dzelzceļa" puses, zināmā mērā formāls, un bija viens iesniegums Valsts policijā, kur bija atteikums uzsākt kriminālprocesu un pat šīs atteikums netika pārsūdzēts prokuratūrā, un, ņemot vērā to, kā to saraksti veda valdes locekļi, tad attiecīgi "Latvijas dzelzceļa" valde, manuprāt, nevarēja nezināt par šo situāciju un tās rīcība bija nepienācīga. 

Administrators vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Lai gan notikušajā bija acīmredzama valsts uzņēmuma amatpersonu bezatbildība, tomēr resoriskajā pārbaudē KNAB izmeklētājs atrada argumentus, lai kriminālprocesu neuzsāktu. Pavirši uzrakstītajā lēmumā  atzīts, ka notikušais ir civiltiesisks darījums. Tam  piekrita arī prokuratūra.  Latvijas dzelzceļš jau atmaksājis 400 tūkstošus  Eiropas Komisijai.

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” ir nesavtīgs, privātam biznesam pretimnākošs uzņēmums.  Koncerns ir nopircis vienpadsmit lokomotīves, katru ap divu miljonu eiro vērtībā, lai gan pašam nepieciešamas vien četras. Pārējās nodotas konkurentam, firmai “Baltijas tranzīta serviss”. 

AIVARS STRAKŠAS  "Latvijas dzelzceļa" viceprezidents

Šobrīd uzskatāt, ka tas bija pareizi darīts, ņemot vērā, ka no visām lokomotīvēm "LDZ Cargo" izmanto tikai trīs?

Redziet, vajadzēja vairāk nopirkt tās lokomotīves. Vajadzēja nopirkt vēl tās lokomotīves, ar kurām tagad brauc mūsu konkurenti. 

Baltijas tranzīta servisam šis darījums ir ļoti izdevīgs. Sākumā firma pati pirka lokomotīves, taču vēlāk attapās, kas tas ir riskanti. Izdevīgāk, ka risku uzņemas valsts uzņēmums. 

IVARS SORMULIS  "Baltijas tranzīta servisa" valdes priekšsēdētājs

Mēs sākām viņas pirkt. Mēs nopirkām kādas, es baidos pateikt, četras vai piecas lokomotīves nopirkām. 

Mēs tādus lielus riskus nevaram uzņemties, jo blakus mums tomēr ir - un arī šeit - tāda nestabilitāte ar šo tranzītu. Redzot, ka Krievijas ostas attīstās, nav tik liela stabilitāte, lai varētu ilgtermiņa milzīgas investīcijas ieguldīt. 

Arī šajā darījumā ieguvēji ir bijušie politiķi Ainārs Šlesers un Andris Šķēle, jo “Baltijas tranzīta serviss”  lielākais īpašnieks ir  Rīgas tirdzniecības osta, kur abiem ir daļas. 

Savukārt mazākuma īpašniece dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumā kopš 2018. gada sākuma ir bijušā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa sieva Anastasija Magone. Tieši Magonis bija Latvijas dzelzceļa prezidents, kad lokomotīves nopirktas. Ar tām saistīta arī viņa kukuļošanas lieta. 

UĢIS MAGONIS

Bijušais "Latvijas dzelzceļa" prezidents

"Baltijas tranzīta servisā" mana sieva ir akcionārs, bet es tur neko nedaros. Pa Lietuvu daros, jā, bet pa Latviju es neko.

Par savādajiem Latvijas dzelzceļa koncerna uzņēmumu  darījumiem  pēc Saeimas deputāta Kaspara Ģirģena iesnieguma decembrī policijā uzsākts kriminālprocess par krāpšanu.

Raitāk par Lemberga lietu, tiesā virzās procesi pret  kukuļotajiem bijušajiem Latvenergo vadītājiem.  Kriminālprocesi uzsākti 2010.gadā, pēc pāris gadiem jau lietas bija tiesā. Oktobrī vienā no tām  stājās spēkā  spriedums. Cietumā bija jāiet bijušajam viceprezidentam  Aigaram Meļķo,  ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un kukuļa devējam Andrejam Livanovičam.

Oktobra beigās trijotne nogādāta cietumā, kur sāka izciest sodus.  Tas ir  panākums korupcijas apkarotājiem, jo notiesājošs spriedums, nevis amatpersonu aizturēšana ir darba novērtējums.  

ANDA RUMJANCEVA KNAB 2.pārvaldes 1.nodaļas priekšniece 

Atskatoties atpakaļ, es teiktu, ka šī bija ļoti sarežģīta un grūta lieta! 2010. gadā birojam  nebija pieredze šādu lietu izmeklēšanā. 

Pateicoties Latvenergo un Daimler lietām, mēs spējām uzkrāt šo pieredzi.

Pirmajā instancē joprojām atrodas pamata lieta. Tajā kukuļu summa ir ap četriem  miljoniem un uz apsūdzēto sola sēž bijušais Latvenergo šefs Kārlis Miķelsons, Meļko un TEC 2 rekonstrukcijas grupas direktors Ēriks Priednieks.

Raidījums "Nekā personīga"
TV3
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums