Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Valsts robežsardzes simtgades parādē Rēzeknē, pie Latgales atbrīvošanas pieminekļa

Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

I

Viens no neatkarīgas un suverēnas valsts obligātiem elementiem ir sava teritorija, ko no citu valstu teritorijām dabā nošķir robežas.

Robeža ir skaidri saskatāma šķirtne, pie kā beidzas citas valstis un sākas mūsu valsts.

Pašiem sava robežsardze ir simbolisks valsts pastāvēšanas apstiprinājums. Tas nozīmē, ka valstij ir starptautiski atzītas robežas, kas jāsargā, un sava zeme, par kuras neaizskaramību un drošību robežsargi allaž ir modri priekšposteņos.

II

Latvijas armijas virspavēlnieka Jāņa Baloža 1919. gada 7. novembra pavēle formēt pirmās robežsargu vienības bija vēl viens pierādījums mūsu tautas negrozāmajai valstsgribai un pārliecībai par spēju izcīnīt savu neatkarīgu valsti Brīvības cīņās.

Lai arī Bermonts toreiz vēl nebija galīgi padzīts no Rīgas un ārējie ienaidnieki bija okupējuši plašas teritorijas, mēs sākām gatavoties valsts ārējai un iekšējai nostiprināšanai.

Robežsardzes vienību formēšana bija skaidrs un nepārprotams Latvijas valdības vēstījums – neatkarīga Latvija ar savām robežām būs pasaules kartē, un būs nepieciešamība mūsu robežas aizsargāt.

III

Līdzīgi robežsardzes atjaunošana 1991. gada novembrī un decembrī apstiprināja mūsu valsts neatkarības atgūšanu de facto un Latvijas atkal atgriešanos pasaules kartē.

Mūsu robežsargi pārņēma Latvijas robežu apsardzību, un tas vairāk nekā jebkas cits pārliecināja – pēc garajiem okupācijas gadiem mums atkal ir savas robežas un sava zeme, kuru kā pirmie sargā mūsu robežsargi.

Šodien es vēlos īpaši pateikties tiem, kuri toreiz bija iesaistīti robežsardzes atjaunošanā un tās darbības nodrošināšanā, – mūsu pirmajiem robežsargiem. Tie toreiz drosmīgi un garā stipri par mūsu taisnību pirmie devās uz Latvijas robežām, lai parādītu, ka šeit sākas mūsu valsts.

IV

Robežsarga pienākums ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un nepieciešamības gadījumā atvairīt kā pirmajiem bruņotos uzbrukumus mūsu valstij.

Latvijas vēsture mums visiem atgādina, ka mūsu robežsargi, godprātīgi pildot savus dienesta pienākumus, ir bijuši gatavi ziedot par to arī savas dzīvības.

Robežsardzes simtgadē godināsim un atcerēsimies Masļenku robežsargus, kuri palika savos posteņos un aizsargāja līdz galam Latvijas robežu ar ieročiem rokās pret padomju okupantiem.

Ja kāds saka, ka toreiz Latvija tika atdota bez neviena šāviena, tad atgādināsim viņam mūsu robežsargus Masļenkos, kuri cīnījās par Latviju pret pārspēku.

Mūsu tautas pretošanās okupācijas režīmam sākās uz valsts robežas, robežsargiem izpildot savus dienesta pienākumus un doto zvērestu.

V

Pēc neatkarības atjaunošanas robežsardzes dienests ir strauji attīstījies, ir pilnveidots tehniskais aprīkojums, mobilitāte un apmācību sistēma. Ir izbūvēta valsts robežas infrastruktūra, un augusi robežsargu profesionalitāte.

Šobrīd robežsardzei ir arī jauni izaicinājumi. Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES) nozīmē, ka Latvijas austrumu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Un līdz ar to mēs sargājam daļu no kopējās ES teritorijas.

Nemainīga cauri gadu desmitiem ir palikusi vienmēr augstā robežsargu pienākuma apziņa un gatavība aizsargāt valsts robežas un Latvijas valsti.

Šodien, svinot robežsardzes simtgadi, mēs, kā vienmēr, esam lepni par mūsu robežsargiem.

Es jums uzticos, un visa Latvija jums uzticas.

Dievs, svētī Latviju!