Z. Kalniņa-Lukaševica: ES daudzgadu budžeta sarunās ir jābūt vienotiem Kohēzijas politikas atbalstam


foto;Ārlietu ministrija
2019. gada 5. novembrī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikai veltītā samitā (Friends of Cohesion Summit 2019) Prāgā, Čehijā. Sanāksmes mērķis bija apspriest ES Kohēzijas politikas finansējuma lielāko saņēmējvalstu kopīgās intereses jautājumā par ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada.

“Latvija ir gandarīta, ka esam vienoti nostājā par Kohēzijas politikas nozīmīgumu un līgumā balstītiem sociālā un ekonomiskā līmeņa izlīdzināšanas mērķiem,” teica parlamentārā sekretāre. Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt ES fondu lielāko saņēmējvalstu vienotību jautājumā par Kohēzijas politikas nākotni, jo tas palīdzēs nodrošināt pietiekamu finansējumu šai politikai nākamajā ES daudzgadu budžetā.

“Mūsdienās Kohēzijas politika nenozīmē tikai investīcijas infrastruktūrā, tās ir arī investīcijas klimatam draudzīgos projektos, digitalizācijā, izpētē un inovācijās,” teica parlamentārā sekretāre. Sanāksmes dalībnieki atzina, ka Kohēzijas politika ir vadošais ES investīciju instruments, kas palīdzēja veicināt reģionu un dalībvalstu vienlīdzību ES ietvaros. Delegāti vienojās, ka sarunās par ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada īpaša uzmanība ir jāpievērš katrai Kohēzijas saņēmējvalstij piešķiramā finansējuma apjomam un nosacījumiem, kam šo finansējumu varēs izmantot.

Kā vienotības apliecinājumu augstā līmeņa sanāksmē pārstāvētās valstis pieņēma deklarāciju par jauno ES finanšu ietvaru 2021.-2027. gadam. To apstiprināja 17 samitā klātesošās valstis – Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas Budžeta un cilvēkresursu komisārs Ginters Etingers (Günther Oettinger).

Deklarācijas teksts angļu valodā pieejams: https://www.vlada.cz/en/media-centrum/aktualne/friends-of-cohesion-joint-declaration-on-the-multiannual-financial-framework-2021-2027-177497/

Informācijai

ES Kohēzijas politikas mērķis ir ES reģionu sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšana. 2014.-2020.gada periodā no ES budžeta līdzekļiem Latvijai ir piešķirts kohēzijas finansējums 4.9 mljrd. EUR. Šie līdzekļi tiek izmantoti investīcijām reģionu attīstībā, tostarp skolu, augstskolu un slimnīcu rekonstrukcijā, uzņēmējdarbības attīstībā un citās jomās. Kopš iestāšanās ES, pateicoties ES struktūrfondiem, Latvija ir konsekventi tuvinājusies ES vidējam sociālekonomiskās attīstības līmenim, 2018. gadā sasniedzot 70% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju. Arī pēc 2020. gada kohēzijas līdzekļi Latvijai būs nepieciešami, lai turpinātu izaugsmi un tuvināšanos ES vidējam sociālekonomiskās attīstības līmenim. 

Saskaņā ar EK publicēto priekšlikumu ES budžetam pēc 2020. gada kohēzijas finansējums kopumā tiek samazināts par 10%, un tas paredz, ka Latvija turpinās saņemt ES Kohēzijas politikas finansējumu, bet ievērojami mazākā apjomā. Tādēļ Latvija līdz ar citām līdzīgi domājošām valstīm uzstāj, ka ES Kohēzijas politikai jāvelta salīdzinoši vairāk līdzekļu no ES budžeta resursiem. Šobrīd turpinās intensīvas dalībvalstu sarunas par ES budžeta apjomu un sadalījumu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu ES investīciju plūsmu, lēmumu par ES daudzgadu budžetu nepieciešams pieņemt pēc iespējas savlaicīgāk.

Ārlietu ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli