Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājas par Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta saglabāšanu


foto;Ārlietu ministrija
No 2018. gada 11. līdz 13. septembrim Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica Strasbūrā Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijas laikā tikās ar EP deputātiem, lai argumentētu par Latvijai svarīgiem jautājumiem ES daudzgadu budžetā pēc 2020. gada.

Vizītes laikā EP īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas interesēm pētniecības attīstības programmā Horizon Europe. Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka pētniecības un inovāciju attīstībai nākamā perioda ES daudzgadu budžeta programmā Eiropas Komisija ir rosinājusi piešķirt vairāk nekā 80 miljardus eiro, savukārt sagaidāms, ka EP rosinās šim mērķim 2021.-2028. gadu periodā piešķirt aptuveni 120 miljardus eiro. Līdz ar to dalība pētniecības attīstības programmā var sniegt būtisku pienesumu Latvijas zinātnes kapacitātes un ekonomikas izaugsmei.

Lai paustu Latvijas intereses, Z. Kalniņa-Lukaševica tikās ar EP deputātu Kristianu Ēleru (Christian Ehler), atbildīgo ziņotāju par šo programmu un ilggadējo Horizon programmas ekspertu. K. Ēlers ir viens no EP politiskajiem “smagsvariem” jautājumā par ES pētniecības jomas attīstību. Sarunā ar deputātu uzmanības centrā bija jautājums par uzdevumiem, kas veicami ES zinātniskās telpas turpmākai integrācijai, tostarp Latvijas zinātnieku dalības veicināšanai programmā.

“Latvijā ir zinātnieki, kas atbilst izvirzītajiem ES ekselences kritērijiem, tāpēc pēc 2020. gada ir nepieciešams izveidot priekšnoteikumus Latvijas zinātnieku lielākai iesaistei Horizon Europe programmas finansētajos projektos, noņemot līdzšinējos šķēršļus un kavēkļus tam”, uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.

Sarunā tika uzsvērts, ka Latvijas un Baltijas reģiona attīstības priekšnoteikums ir spēja iesaistīties Horizon programmas projektos. Puses bija vienisprātis, ka jāatrod tam atbilstošas iespējas, jo esošajā plānošanas periodā nosacījumi šajā jomā nav pietiekami stimulējuši Baltijas valstu iekļaušanos ES pētniecības telpā. K. Ēlers informēja par savu priekšlikumu piešķirt īpašos grantus zinātniekiem, kas atgriežas strādāt Baltijas valstīs un citās dalībvalstīs, kurās ir salīdzinoši zemāka inovāciju kapacitāte. Priekšlikums iesniegts iekļaušanai EP ziņojumā par Horizon programmas īstenošanu pēc 2020. gada.

Jautājumā par ES Globālo instrumentu Z. Kalniņa-Lukaševica tikās ar deputātu Kristianu Danu Predu (Christian Dan Preda), kas ir atbildīgs par EP pozīcijas sagatavošanu šajā jautājumā. Globālā instrumenta mērķis ir atbalstīt ES ārējo darbību pasaulē.

“Svarīgi nodrošināt ES Kaimiņu politikas nepārtrauktību un stabilitāti, tāpēc mēs neatbalstām Eiropas Komisijas priekšlikumu to integrēt ES Globālajā instrumentā”, teica parlamentārā sekretāre. Z. Kalniņa-Lukaševica akcentēja Latvijas valdības konsekventi pausto nostāju, cik nozīmīgs ES ārējai darbībai ir Eiropas Kaimiņattiecību instruments. Ņemot to vērā, puses apsprieda iespējamos risinājumus, lai pēc 2020. gada netiktu izbeigta šī atsevišķi strādājošā programma, kas nodrošina ES Kaimiņu politikas īstenošanu.

Informācijai

Eiropas Kaimiņattiecību instruments ir vērsts uz politisko, ekonomisko un sociālo reformu procesu atbalstu 16 ES austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs. Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķis ir stiprināt labklājību, stabilitāti, drošību, tirgus ekonomiku un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvijai īpaši svarīga ir ES sadarbība ar austrumu kaimiņiem, tostarp Ukrainu, Moldovu, Gruziju.

Saskaņā ar 2. maijā publicēto Eiropas Komisijas priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu, tajā ir samazināts esošo ES ārējo instrumentu skaits, tos apvienojot vienā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (Globālais instruments) laika periodam no 2021. gada līdz 2027. gadam. Tajā iekļauts arī Eiropas Kaimiņattiecību instruments (ENI).

Ārlietu ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  jumts  Аренда автобусов в Мюнхене  vannu restaurācija