Parlamentārā sekretāre: Maijā sāksies oficiālās sarunas par ES budžetu pēc 2020. gada


foto;Ārlietu ministrija
2018. gada 13. aprīlī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Eiropas informācijas dienas "Eiropas vitamīns" atklāšanā un diskusijā par Eiropas Savienības (ES) darbību finanšu un ekonomikas jomā, iepazīstinot ar Latvijas prioritātēm nākamajā ES daudzgadu budžetā. Diskusijā piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš un Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere.

Diskusijā parlamentārā sekretāre pauda, ka Latvija kopš iestāšanās ES ir piedzīvojusi nozīmīgu izaugsmi, un lielā mērā tas bijis iespējams, pateicoties ES finansējumam. Kopš iestāšanās ES Latvijas asinsritē jau ir iepludināti vairāk nekā 10 miljardi eiro ES budžeta līdzekļu, kas ļāvuši gūt papildu jaudu attīstībai. Investīcijas vēl vismaz 5 miljardu apmērā tiks veiktas tuvākajos gados no Latvijai jau piešķirtā ES finansējuma.

Maijā sāksies nākamais raunds jeb jau oficiālās Eiropas Savienības valstu sarunas par ES daudzgadu budžetu 2021.–2028. gadam. EK priekšlikums būs par ES budžetu un finansējumu ES politikām, sākot no 2021. gada 1. janvāra, bet neattieksies uz esošā 2014.-2020. gada ES daudzgadu budžeta ciklu un tajā plānotajiem projektiem un finansējumu. Sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu vienlaikus būs arī izšķiršanās par to, kāda būs ES nākotne.  Latvija uzskata, ka ES budžetam ir jābūt ambiciozam, lai sasniegtu visus izvirzītos mērķus, tāpēc Latvija ir paudusi aicinājumu dalībvalstīm palielināt savas iemaksas kopējā daudzgadu budžetā.

Z. Kalniņa-Lukaševica norādīja: “Ir divi elementi, kas atšķir gaidāmās sarunas no iepriekšējām sarunām par ES daudzgadu budžetu – Brexit negatīvā ietekme uz daudzgadu budžetu un jaunās prioritātes. Brexit nozīmē, ka no ES aiziet viens no lielākajiem neto maksātājiem ES budžetā. Vienlaikus parādās jaunās prioritātes – drošība, aizsardzība un ārējo robežu stiprināšana. Tāpat ir sagaidāms rosinājums būtiski palielināt investīcijas ES konkurētspējas stiprināšanai, tai skaitā, piešķirot vairāk resursus zinātnes un inovāciju, digitalizācijas, kā arī jaunatnes atbalsta programmām.”

Parlamentārā sekretāre skaidroja, ka sarunas par nākamo septiņu gadu ES budžetu ir nevis vienkāršs matemātisks vienādojums, bet komplekss uzdevums, kur tikai caur pareizi virknētām darbībām, secinājumiem un starprezultātiem varam nonākt pie pareizā, t.i. tāda rezultāta, kas atbilst Latvijas interesēm.

“Kohēzijas politika un Kopējā lauksaimniecības politika ir lielākās un svarīgākās politikas, kas veicina sociālekonomiskās attīstības līmeņa izlīdzināšanu starp dalībvalstīm. Latvija konsekventi uzsver nepieciešamību nodrošināt pietiekamu finansējumu šīm politikām. Turpināsim intensīvas sarunas ar pārējām dalībvalstīm, lai panāktu Latvijas iedzīvotāju interesēm iespējami atbilstošāko un izdevīgāko gala rezultātu,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.

Kopš 2016. gada katru pavasari tiek rīkota ES informācijas diena. Tās mērķis ir interaktīvā veidā sniegt aktuālāko informāciju par ES jautājumiem un veicināt ES informācijas sniedzēju pieredzes apmaiņu. Šogad pasākuma dalībnieku uzmanība tika pievērsta ES finanšu un ekonomikas jautājumiem, tendencēm, riskiem un iespējām, gatavojoties vēlēšanām Eiropā.

Ārlietu ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  Innsbruck Airport Transfers  vannu restaurācija