Andrejs Pildegovičs: Pētniecība, vides aizsardzība, infrastruktūra un ekonomiskā sadarbība ir Latvijai būtiskākie...


foto;Ārlietu ministrija
Andrejs Pildegovičs: Pētniecība, vides aizsardzība, infrastruktūra un ekonomiskā sadarbība ir Latvijai būtiskākie jautājumi ES Arktikas politikā.

15. un 16. jūnijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs piedalās Eiropas Savienības (ES) augsta līmeņa pasākumā par Arktiku "Inovatīvi risinājumi ilgtspējīgai Arktikai" (A Sustainable Arctic – Innovative Approaches) Oulu pilsētā Somijas ziemeļos. Paneļdiskusijā par Arktikas pieaugošo lomu reģionā un pasaulē valsts sekretārs norādīja uz nepieciešamību cīnīties pret klimata pārmaiņām, kas īpaši ietekmē Arktiku, šai jomā īpaši uzsverot Parīzes līguma nozīmi.

A. Pildegovičs vērsa uzmanību uz to, ka Latvija nav tikai Arktikas reģiona kaimiņvalsts vai novērotājs no malas, bet ir cieši integrēta gan Baltijas jūras sadarbības formātos, gan transatlantiski. Valsts sekretārs norādīja uz Latvijas sasniegumiem un ieinteresētību sadarbībā mežsaimniecības nozarē, gaisa satiksmes nozarē un tirdzniecībā. Arktikas reģiona attīstībai svarīgs priekšnoteikums ir cieši savienojumi ar Eiropu, tostarp attīstīta infrastruktūra. Baltijas valstīs šobrīd tiek attīstīts Rail Baltica projekts, kas potenciāli varētu veidot savienojumu arī ar Eiropas ziemeļiem. Vienlīdz svarīga ir savienojamība enerģētikas jomā, attīstot Eiropas enerģētikas starpsavienojumu tīklus.

Valsts sekretārs atzīmēja, ka Arktikas ilgtspējīgai attīstībai nozīmīga ir arī visu iesaistīto pušu sadarbība pētniecības jomā. Esam gandarīti, ka Latvijas pētnieki ir snieguši savu ieguldījumu, piedaloties zinātniskās ekspedīcijās ziemeļos.

A. Pildegovičs norādīja uz Baltijas valstu spēcīgo atbalstu starptautiskajai tirdzniecībai, minot, ka Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, kuras parlaments ratificējis CETA tirdzniecības līgumu ar Kanādu.

Valsts sekretārs aicināja uz iekļaujošu starptautisku sadarbību Arktikas jautājumos, sevišķi attīstot starptautiskos ietvarus, lai līdzsvarotu vides aizsardzību un ekonomisko iespēju izmantošanu.

Paneļdiskusijā par Arktikas pieaugošo lomu reģionā un pasaulē piedalījās Somijas ārlietu ministrs Timo Soini (Timo Soini), ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni (Federica Mogherini), Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlanda (Chrystia Freeland), Ungārijas ārlietu ministrs Pēteris Sijārto (Péter Szijjártó), Norvēģijas Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas lietu ministrs Franks Bake-Jensens (Frank Bakke-Jensen), kā arī Somijas Sāmu parlamenta prezidente Tīna Sanilu-Aikio (Tiina Sanila-Aikio), Grenlandes neatkarības, ārlietu un lauksaimniecības ministre Suka Frederiksena (Suka Frederiksen) un Pasaules Dabas fonda pārstāvis Aleksandrs Šestakovs (Alexander Shestakov).

Divu dienu pasākumu, kas veltīts ES Arktikas politikai, inovācijām, investīcijām un reģiona pamatiedzīvotāju interesēm, organizē Eiropas Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests un Somijas Ārlietu ministrija.

Informācijai

2016. gada 27. aprīlī ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni un Eiropas Komisija nāca klajā ar ziņojumu par integrētu Arktikas politiku, kurā norādīts, ka ES ir stratēģiska interese ieņemt nozīmīgu lomu Arktikas reģionā. Ziņojuma autori piedāvā balstīt integrētu ES Arktikas politiku trīs prioritārajās jomās: klimata pārmaiņas un Arktikas vides aizsardzība; ilgtspējīga attīstība Arktikā un tai tuvīnajā teritorijā, kā arī starptautiskā sadarbība Arktikas jautājumos. Izstrādātais ziņojums rosinājis turpmākas diskusijas arī ES Padomē un Eiropas Parlamentā, kā arī ES dalībvalstīs.

2017. gada 11. maijā Somija uz diviem gadiem pārņēma Arktikas padomes prezidentūru no ASV. Somijas darbības prioritātes ir vides aizsardzība, savienojamība, sadarbība meteoroloģijā un labāka piekļuve izglītībai Arktikas reģionā.

Ārlietu ministrija

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

apdrošināšana  smslån  tenti