Z. Kalniņa-Lukaševica: Eiropadomē ir nepieciešama diskusija par ambiciozas ES klimata politikas īstenošanu


foto;Ārlietu ministrija
2019. gada 21. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē, Beļģijā. Dalībvalstu pārstāvji diskutēja par jaunajā ES daudzgadu budžetā (MFF) piedāvātajiem finanšu instrumentiem ārējai darbībai un sagatavošanos jūnija Eiropadomes sanāksmei. Z. Kalniņa-Lukaševica pauda pārliecību, ka Eiropadomē pieņemtie lēmumi būs īpaši nozīmīgi Eiropas nākotnes kontekstā.

Vispārējo lietu padomes sanāksmē dalībvalstis apsprieda jautājumus, ko būtu nepieciešams iekļaut 20.-21. jūnija Eiropadomes jeb ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes darbakārtībā. Parlamentārā sekretāre sacīja, ka Latvijas prioritātes jūnija Eiropadomes sanāksmei ir vienošanās par ES augstajiem amatiem un ES Stratēģiskās programmas 2019.-2024. gadam apstiprināšana. Ņemot vērā, ka septembrī notiks ANO Klimata samits, Eiropadomē ir nepieciešama diskusija par ambiciozas ES klimata politikas īstenošanu, uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.

ES augstāko amatpersonu nominēšanas procesā Latvija atbalsta Eiropadomes prezidenta D. Tuska piedāvāto pieeju panākt savlaicīgu vienošanos. “Latvijai ir būtiski, lai ES augstāko amatu sadalē vērā tiek ņemti visi ES līgumos noteiktie kritēriji, tostarp gan dzimums, gan īpaši ģeogrāfiskais līdzsvars,” diskusijā sacīja parlamentārā sekretāre.

Tāpat parlamentārā sekretāre uzsvēra: “Mēs vēlamies panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu šoruden. Lai to sasniegtu, jūnija valstu un valdību vadītāju sanāksmē būtu nepieciešams runāt par tādiem fundamentāliem budžeta jautājumiem kā budžeta kopējais apjoms un citām būtiskākajām izšķiršanām.”

Uzrunājot ES dalībvalstu ministrus īpašā diskusijā par finansējumu ES ārējai darbībai, parlamentārā sekretāre īpaši izcēla nepieciešamību saglabāt atsevišķu Eiropas kaimiņpolitikas instrumentu. “ES daudzgadu budžetam ir jāatspoguļo ES ārējās darbības prioritātes. Atsevišķa Eiropas kaimiņpolitikas instrumenta saglabāšana sūtīs atbilstošu signālu ES kaimiņu valstīm par reģiona nozīmi ES ārpolitikā”, uzsvēra parlamentārā sekretāre Z. Kalniņa-Lukaševica. 

“Piedāvātie ārējās darbības finanšu instrumenti jāvērtē plašākā ES daudzgadu budžeta sarunu kontekstā. Gan breksits, gan nepieciešamība finansēt jaunās prioritātes rada būtisku spiedienu uz ES budžeta finansējuma iespējām. Eiropas Attīstības fonda, kas šobrīd ir ārpusbudžeta instruments, iekļaušana ES daudzgadu budžeta ietvarā būs papildu slogs izdevumu un vajadzību sabalansēšanai, tādēļ to nevaram atbalstīt,” teica parlamentārā sekretāre.

Sanāksmē dalībvalstu pārstāvji arī uzklausīja Rumānijas prezidentūras un Eiropas Komisijas sniegto informāciju par 4. aprīļa Eiropas Semestra konferencē Bukarestē apspriesto, 3. maija ministru konferencē par Eiropas kultūras mantojumu gūtajiem atzinumiem, kā arī par Eiropas Komisijas 3. aprīļa paziņojumu par likuma varas jautājumu ES un turpmākajiem pasākumiem.

Ārlietu ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  kondicionieri