Kariņš: Eiropas Savienības klimata politika ir iespēja Latvijas tautsaimniecībai


foto;Valsts kanceleja
Neformālajā Eiropadomes sēdē Sibiu, Rumānijā, diskutējot par Eiropas Savienības (ES) stratēģiskajiem mērķiem nākamajiem pieciem gadiem, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra – klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem ES un visas pasaules izaicinājumiem. Valstis vienas pašas to atrisināt nespēj, tām ir aktīvi jāsadarbojas un jārīkojas.

Neformālās sēdes gaitā Latvija pievienojās Beļģijas, Dānijas, Francijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas aicinājumam ES īstenot daudz ambiciozāku stratēģiju klimata pārmaiņu novēršanai.

“Līdz šim Latvija ir pasīvi iesaistījusies klimata politikas īstenošanā. Mums ir radikāli jāmaina pieeja – no valsts, kas negribīgi pieņem citu izlemto, jākļūst par valsti, kas ir viena no klimata politikas galvenajiem virzītājiem Eiropas Savienībā. Latvija pievienojas Eiropas Savienības dalībvalstu grupai, kas uzskata, ka Eiropai ir nopietni jāuzrunā klimata pārmaiņas un jāatvēl lielāki resursi šīs globālās problēmas risināšanā. Tā ir arī mūsu iespēja – ar kopējo Eiropas Savienības investīciju palīdzību kohēzijas politikā būtiski pārveidot Latvijas tautsaimniecību, lai tā spētu radīt un piedāvāt dažādus tehnoloģiskus risinājumus un pakalpojumus klimata pārmaiņu novēršanai globālā līmenī,” uzsvēra K. Kariņš.

Ministru prezidents diskusijas gaitā pauda uzskatu, ka ES izaugsmes un labklājības pamatā ir vienotais tirgus, kas ļauj tai globālā mērogā konkurēt ar tādām valstīm kā Ķīna, Indija un ASV. Būtiski ir turpināt vienotā tirgus pilnveidošanu un stiprināšanu. Nepieciešams banku savienības izveidē iet tālāk un ieviest centralizētu naudas atmazgāšanas novēršanas uzraudzību.

K. Kariņš uzsvēra nepieciešamību daudz straujāk izlīdzināt dzīves līmeni ES, tai skaitā nodrošinot vienmērīgu pētniecībai un attīstībai paredzēto ES fondu investēšanu visā ES teritorijā. Nākamajam ES daudzgadu budžetam  ir jākalpo šim mērķim.

Kopīgas ES nākotnes veidošanā dalībvalstīm ir būtiski turpināt ciešu sadarbību ārējo robežu stiprināšanā un cīņā pret dezinformācijas izplatību, pauda Ministru prezidents.

Tikšanās laikā ES līderi pieņēma Sibiu deklarāciju, kurā īpaši uzsvērta ES dalībvalstu vienotības nozīme.

Sibiu deklarācija: https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2019/05/09/the-sibiu-declaration/

 

Valsts kanceleja
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  kondicionieri  granulu katli