Latviešu otrās aktierfilmas zīmes mūsdienās

Maz zināmi kultūras notikumi, kuros valsts un Latvijas simbolu tēma risināta mākslas valodā - tas ir viens no vadmotīviem pasākumiem, ko rīko Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs ciklā Latvijai 90.

Dzejnieka, rakstnieka un sabiedriskā darbinieka Jāņa Akuratera dzīvē Latvijas valsts pasludināšana, kuras līdzdalībnieks 1918. gada 18. novembrī viņš bija, bija viens no visnozīmīgākajiem dzīves notikumiem.

Pasākums Laiku viesulī būs veltīts latviešu otrajai aktierfilmai, kuras scenārija autors bija Jānis Akuraters.

Akciju sabiedrība Latvju filma 1921. gadā uzņēma aktierfilmu par Latvijas brīvības cīņām 1919. gada pavasarī Liepājā. Filma, kuras režisori bija Vilis Segliņš un Pjotrs Čardiņins, un kurā lomas tēloja tā laika teātra zvaigznes - Alfrēds Amtmanis-Briedītis, Ludmila Špīlberga un Lilija Ērika, diemžēl līdz mūsu dienām nav saglabājusies.

Taču ir saglabājusies plašākā fotogrāfiju kolekcija, ko savulaik apkopojis pats Jānis Akuraters. Savulaik filmas reklāma vēstīja - "...sarakstīts pēc rakstnieka personīgajiem piedzīvojumiem, iz mūsu tautas un Valdības neatkarības cīņas laikmeta".

Savā autobiogrāfijā Dienu atspīdumi Akuraters raksta, ka "politikā pavadīto laiku var skatīt par mazāk zudušu, jo "cīņa par valsti ir arī cīņa par nacionālu mākslu".

Pasākumā, kas 27. novembrī pulksten 18.00 notiks Jāņa Akuratera muzejā Rīgā, O.Vācieša ielā 6a, būs priekšlasījums par mākslas filmu Laiku viesulī, tiks lasīti fragmenti no dzejnieka un rakstnieka nepublicētās dienasgrāmatas par 1916. gadā pieredzēto strēlnieku kauju laukos, skanēs mūzika.

Attēlos - Kadri no latviešu otrās aktierfilmas Laiku viesulī. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja arhīvs.

   Tweet