Muzejs izvēlas. Glezniecība. 1958.–1988

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Baltā zāle
K. Valdemāra iela 10a, Rīga
No 2012. gada 6. jūlija līdz 9. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā) būs skatāma izstāde "Muzejs izvēlas. Glezniecība. 1958.–1988.".
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gadsimta otrās puses – 21. gadsimta glezniecības kolekcijā glabājas vairāk nekā četri tūkstoši Latvijas mākslinieku gleznu, kas ir liecība šajā periodā paveiktajam.

Tas ir laika nogrieznis, kurā mākslinieciskās izpausmes noteikuši dažādi valsts ideoloģiskie uzstādījumi, latviešu mākslas spēcīgā tradīcija, kas tika pārmantota no starpkaru perioda; autoru individuālās izpausmes un rokrakstu daudzveidība. Nevaram aizmirst arī pasaules vizuālās kultūras attīstības procesus 20. gadsimta otrajā pusē, kas visbiežāk pastarpināti, bet reizēm arī tiešā veidā ietekmēja Latvijas māksliniekus.
Izstāde "Muzejs izvēlas. Glezniecība. 1958.–1988." ir veidota uz muzeja krājuma bāzes un nosacīti rāda Latvijas glezniecības ainu trīsdesmit gadu periodā. Tas nav pilnīgs un objektīvs visa šī laika posma atspoguļojums, bet viens no mēģinājumiem parādīt to māksliniecisko daudzveidību, domāšanas plašo spektru, individuālās brīvības pašnoteikšanās robežas, kas pastāvēja paralēli valsts ideoloģiskajām nostādnēm un mākslinieku radošajām nodevām tām.
Tādēļ arī visai subjektīvais nosaukums "Muzejs izvēlas". Ekspozīcijai atlasīti 21 gleznotāja 45 darbi, kas, tieši tāpat kā šajā izstādē, jau savā darināšanas laikā viens otram līdzās bija skatāmi izstāžu zālēs. Tie ir autori, kuri bijuši aktīvi šo trīsdesmit gadu periodā un ar savu darbību veidojuši mākslas kopainu, kas mums šodien ļauj runāt par patiesi augstām latviešu glezniecības profesionālām kvalitātēm.

Galvenais uzsvars šai izstādē likts uz mākslinieku individuālo rokrakstu dažādību. Autori parādīti plašā spektrā no Jāņa Pauļuka spēcīgās krāsas pašvērtības apzināšanās līdz Bruno Vasiļevska intelektuālajai un atturīgi elegantajai izteiksmei.
Izstādē vēl skatāmi Ojāra Ābola, Leonīda Āriņa, Lidijas Auzas, Birutas Baumanes, Borisa Bērziņa, Līvijas Endzelīnas, Edvarda Grūbes, Edgara Iltnera, Imanta Lancmaņa, Leonīda Mauriņa, Viļa Ozola, Rūdolfa Piņņa, Miervalža Poļa, Līgas Purmales, Džemmas Skulmes, Georga Šēnberga, Maijas Tabakas, Imanta Vecozola, Induļa Zariņa darbi. Izstādi konceptuāli ievada un noslēdz mākslinieku pašportreti – 1958. gadā gleznotais Jāņa Pauļuka "Pašportrets. Jezuīts" un 1988. gadā darinātais Borisa Bērziņa "Mākslinieks un modelis" – katrs ar savu māksliniecisko redzējumu un vērtību sistēmu.
Darbu atlasē aktīvi izskan Latvijas tēma gan ainavu gleznojumos un klusajās dabās, gan figurālajās kompozīcijās, sniedzot skatītājam izjūtu gammu no harmonijas līdz saplosītai traģikai, no liriska apcerīguma līdz trauslam nemieram.
Izstādē nav eksponēts neviens t.s. "līguma darbs" – valsts pasūtījuma darbi, kuru izvēli noteica Kultūras ministrija, un kas tika radīti, sekojot konkrētam tematikas pieteikumam. Izstāde ir liecība mākslinieku brīvai radošai domai un meklējumiem katram savas tēlainības virzienā.
Mākslas darbu atlase ir apliecinājums arī vēl citai "muzeja izvēlei". Eksponētās gleznas ar atsevišķiem izņēmumiem ir iegādātas muzeja kolekcijai to radīšanas gados, tādējādi apliecinot ekspertu spēju saredzēt kvalitātes.
Citus darbus muzejs iegādājies jau pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, kad muzejam tika dotas tiesības veidot savu ekspertu komisiju muzejisko priekšmetu iegādei. Tie, piemēram, ir Leonīda Mauriņa, Georga Šēnberga, Lidijas Auzas, Imanta Lancmaņa, Līgas Purmales un citu autoru atsevišķi darbi.
Izstādes mērķis ir labu mākslas darbu parāde, tomēr tā izgaismo arī divas problēmsituācijas, ar ko pašlaik visai asā formā saskaras muzejs. Tas ir telpu trūkums šī perioda krājuma eksponēšanai un šobrīd pilnībā neesošais valsts finansējums kolekciju papildināšanai. Rodas jautājums, kādā komplektācijā pēc piecdesmit gadiem būs iespējams parādīt šodienas Latvijas mākslas ainu?

Izstādes "Muzejs izvēlas" darbu atlasi veica LNMM 20. gadsimta otrās puses – 21. gadsimta glezniecības kolekcijas glabātāja Ilze Putniņa, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Izstādes māksliniece-iekārtotāja Sandra Krastiņa.
Teksts: Māra Lāce
IZSTĀDES KOORDINATORE:
Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja
SAISTĪTIE PASĀKUMI:
* visu izstādes laiku pirmdienās Akcija "Lata dienas": ieeja izstādē LVL 1,00!
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltā zāle (K. Valdemāra iela 10a)
DARBA LAIKS:
Katru dienu 11.00–17.00, kase 11.00–16.45
Piektdienās 11.00–20.00, kase 11.00–19.45
Otrdienās slēgts
BIĻEŠU CENAS:
Pieaugušie: LVL 2,50 (2,00)*
Skolēni, studenti, pensionāri: LVL 1,50 (1,00)
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): LVL 4,00
* Iekavās norādītas cenas 1 apmeklētājam grupā, kurā ir vismaz 10 dalībnieki. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
I: http://www.lnmm.lv
Twitter: http://www.twitter.com/lnmm_muzejs
Preses materiālu sagatavoja: Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Reklāmas un informācijas darba kuratore
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Reklāmas un informācijas darba kuratore
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs. |
Pievienot komentāru |
Novadu vēstis
Majoru pludmalē jau ierasti startēs Jūrmalas skriešanas svētki
ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā visvairāk vēlas izmantot Zemgalē
Sievietes no 29 Latvijas novadiem aicinās aizdomāties par krūšu veselību
Rēzeknē notiks Starptautiskās sacensības kinologiem ar tabakas un skaidras naudas meklēšanas darba suņiem
Vēl šajā sadaļā
- Dailes teātrī gatavo Lielās zāles iestudējumu “Ivanovs!”
- "Baltijas muzikālās sezonas" piedāvā jaunu koncertu programmu
- 23. Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS sāk pieņemt filmas 2018. gada konkursam
- Tulkotāja Valda Bisenieka atceres vakars
- Kim? atklāj divas Latvijas simtgades programmas izstādes par Austrumu un Rietumu kompleksajām saiknēm.
- Šī pavasara skaistākā opera uz lielā ekrāna!
- Dailes teātris aicina uz “Spēlmaņu sarunām”
- Starpdisciplinārā zinātniskā konference Muzikoloģija+ un tās unikālais noslēgums
- Imanta Klīdzēja personālizstāde “Kustības dimensija”
- Rīgā ieradīsies godalgotais austriešu-argentīniešu režisors Lukass Valenta Riners
Aktuālās ziņas
- Ar ERAF atbalstu 22 slimnīcās uzlabos infrastruktūru
- AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies
- RNP aicina uz māju vecāko kursiem
- Ātruma kontroles maratona laikā fiksēts salīdzinoši lielāks skaits ātrumpārkāpēju
- Eiropas Parlaments atbalsta Krišjāņa Kariņa sagatavoto likumu cīņai pret naudas atmazgāšanu
- Katram otrajam iedzīvotājam ir kredīts, katrs trešais - kavē kādu maksājumu
- Sievietes no 29 Latvijas novadiem aicinās aizdomāties par krūšu veselību
- Все новые низкопольные трамваи оборудованы системой кондиционирования, мониторами, камерами видонаблюдения, системами уч
- LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem
- Svini pavasari izstādē “Dārzs un dzīvesstils 2018”
- Majoru pludmalē jau ierasti startēs Jūrmalas skriešanas svētki
- Nezaudējiet modrību pavasarī – garnadži nesmādē pat radiatorus
- Pirmsskolas izglītībā svarīgi dot iespēju bērnam veidot izpratni par notiekošo patstāvīgi
- Psiholoģe: Nekas nesaliedē ģimeni tā kā sportiskas aktivitātes
- ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā visvairāk vēlas izmantot Zemgalē
- LMT kāpina apgrozījumu, pieslēgumu skaitu un investīcijas
- Projektā „Brīvo telpu atkārtota izmantošana kā lokāls inovāciju dzinējspēks” atrasti jauni instrumenti pilsētas...
- Diskutēs par drošības jautājumiem un ES-Krievijas attiecībām
- VARAM un Pierīgas pašvaldību apvienība pārrunāja aktualitātes
- Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā 0,5 % no IKP
Piektdiena, 20. aprilis
|
![]() ![]() |
Aktuālās ziņas
- Majoru pludmalē jau ierasti startēs Jūrmalas skriešanas svētki
- Nezaudējiet modrību pavasarī – garnadži nesmādē pat radiatorus
- Pirmsskolas izglītībā svarīgi dot iespēju bērnam veidot izpratni par notiekošo patstāvīgi
- Psiholoģe: Nekas nesaliedē ģimeni tā kā sportiskas aktivitātes
- ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā visvairāk vēlas izmantot Zemgalē
TOP 5