Pasaku opera bērniem Lolitas brīnumputns

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas /JVLMA/ operstudija Figoro aicina ikvienu mūzikas cienītāju uz Jāņa Kalniņa pasaku operas Lolitas brīnumputns iestudējumu trešdien, 23. maijā plkst. 19:00 Latvijas Nacionālās operas /LNO/ Jaunajā zālē.

JVLMA operstudijas Figoro iestudējums Gunta Gailīša režijā balstīts Annas Brigaderes pasaku lugā Lolitas brīnumputns, vēstot par pasaku žanrā nebeidzamo labā un ļaunā cīņu.

Diriģenta Viestura Gaiļa vadībā Lolitas lomā uzstāsies Monta Martinsone, Sūrmis – Zane Jankuna, Alnis – Mihails Čuļpajevs, Cintis – Raimonds Počs, Poķis – Roberts Lapiņš, Ķēniņš – Jānis Bērziņš, Ķēniņiene – Tatjana Kopača, Sakārnītis, Vēstnesis – Endijs Rožkalns, Tumstis – Viesturs Vītols, Plēne – Irina Tjurdju, Guldze – Tatjana Kopača, Ganiņi – Marija Konopļova un Helēna Zukule, Lolitas draudzenes – Anna Gendelmane, Marija Konopļova, Marcelīna Krolicka, Irina Tjurdju, Helēna Zukule.

Radoša sadarbība īstenota kopā ar Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, kuras audzēknes iestudējumā atveido brīnumputnu, meža gariņus un fejas.

Par izrādes vizuālo baudījumu rūpējušies - scenogrāfe un tērpu māksliniece Nadežda Demidova, horeogrāfe Regīna Kaupuža, grima māksliniece Anda Šteina un gaismu mākslinieks Kristaps Gailis.

Izrādes libretu mūzikā iedzīvinās koncertmeistares Inguna Puriņa, Santa Jākobsone kopā ar instrumentālo ansambli, tā sastāvā - Inguna Puriņa /klavieres/, Anita Barlote /flauta/, Ludmila Kalniņa /vijole/, Arvīds Zvagulis /vijole/, Lita Spulģīte /alts/, Lauma Liepiņa /čells/. Izrādes iestudējums tapis ar LNO atbalstu.

Biļetes uz izrādi iespējams iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs un internetā http://www.bilesuparadize.lv, kā arī pirms izrādes LNO kasēs. Biļetes cena - 3 Ls, skolēniem un bērniem - Ls 1. Vietu skaits ierobežots.

J.Kalniņa pasaku operas LOLITAS BRĪNUMPUTNS
tapšanas vēsture


1927.gada 19.februārī Nacionālajā teātrī notika A.Brigaderes pasaku lugas Lolitas brīnumputns pirmā izrāde A.Amtmaņa-Briedīša režijā ar J.Kugas dekorācijām un J.Kalniņa mūziku.

Tad arī Jānim Kalniņam radās doma komponēt operu. Pie ieceres realizēšanas komponists ķērās trīs gadus vēlāk un operas ar pārtraukumiem strādāja četrus gadus. Libretam nepieciešamos īsinājumus lugā ar A.Brigaderes ziņu veica J.Kalniņš pats.
Lolitas brīnumputnā libreta dramaturģija balstīta uz labā un ļaunā tiešiem pretstatiem. Kā jau pasakā - labajam jāuzveic ļaunais.

Princis Alnis un gans Sūrmis ir labā iemiesojums, Aļņa vērtība ir labā sirds, Sūrmja – asais prāts un izveicība.

Gudrie brāļi ir negatīvs spēks. Viņu portretos daudz groteskas, smieklīgas muļķības. Gudro brāļu ļaunās izdarības aug augumā, pieaugot šķēršļiem ceļā uz mērķi. Kulminācija ir Aļņa nogalināšana brīnumputna dēļ.

Daudzveidības netrūkst Sakārnīša meža valstības, kroga un Lolitas pils tēlojumos. Brāļi visorganiskāk iekļaujas Tumsta kroga robustajā vidē. Alnis savukārt harmonē ar gaišzilo sapņaino Lolitas valstību.

Operas pirmizrāde notika 1934.gada 6.decembrī Latvijas Nacionālajā operā. Muzikālo iestudējumu veidoja Jānis Kalniņš kopā ar Paulu Jozuus, dekorācijas gleznoja L.Liberts. Režijas uzvedumi bija uzticēti J.Zariņam.

Toreiz Lolitas Brīnumputns bija viena no visvairāk rādītajām latviešu komponistu operām. 1941. gada janvārī tā piedzīvoja 40. izrādi, pēc kuras no repertuāra tika noņemta.

Lolitas brīnumputns un Figaro
Latvijas Mūzikas akadēmijas Operstudijas Figaro iestudējuma pirmizrādes notika 2003. gada 1. un 3. maijā JVLMA Lielajā zālē. Iestudējuma režisors ‒ Guntis Gailītis. Kopš tā laika iestudējums piedzīvojis 25 izrādes daudzās Latvijas vietās. Titullomu dziedājušas ‒ Evija Martinsone, Inese Jasmane‒Rūrāne, Ingūna Švāne, Diāna Kregere, Ance Purmale. Šajā atjaunojumā šīs lomas dzied Monta Martinsone un Jolanta Strikaite.
Radoša sadarbība Lolitas brīnumputna iestudējumā ir ar Rīgas horeogrāfijas vidusskolu.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Operstudija Figaro
Par savu dibināšanas datumu Operstudija uzskata 1996. gada 22. martu, kad notika tās pirmā izbraukuma izrāde – V. A. Mocarta opera "Figaro kāzas" Salacgrīvā. Nosaukums FIGARO studijai dots tādēļ, ka Figaro ir jauns, jautrs, vienmēr kopā ar savu ģitāru un dziesmu, kustīgs, izdomas pilns, allaž iedzīvojas kādās dēkās, kurām cauri tiek ar asprātību un humoru.

Operstudijā Figaro savas pirmās lomas ir atveidojuši tagad Latvijā labi pazīstami mākslinieki, to vidū Gunta Davidčuka, Kristīne Gailīte, Elīna Garanča, Andžella Goba, Inese Jasmane, Inga Kalna, Liene Kinča, Maija Kovaļevska, Aira Rūrāne, Inga Šļubovska, Evita Zālīte, Jānis Apeinis, Raimonds Bramanis, Imants Erdmans, Viesturs Jansons, Sergejs Jēgers, Andris Lapiņš, Andris Ludvigs, Artūrs Mangulis, Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs u. c.

Kopš Figaro dibināšanas Operstudijā iestudētas 22 operas (no tām deviņas – pirmizrādes Latvijā) un sniegtas vairāk kā 250 izrādes daudzviet Latvijā. Iestudējumu autoru vidū ir gan K. M. Vēbers, K. Monteverdi un K. Orfs, gan K. Debisī, J. Haidns un V. A. Mocarts, gan D. Čimaroza, Dž. Pučīni un Dž. Rosīni, gan P. Maskaņji, I. Stravinskis, A. Pjacolla, Dž. Geršvins un E. Humperdinks, gan J. Kalniņš, I. Arne, Ā. Ore u. c.

Operstudijā izrādes iestudējuši režisori Arnolds Liniņš, Aina Matīsa, Kristina Vuss, Guntis Gailītis, Valdis Lūriņš, Enriko Avots un Ugis Brikmanis. Visu izrāžu muzikālais vadītājs un diriģents ir operstudijas dibinātājs – profesors Viesturs Gailis.

Esiet laipni gaidīti būt klāt!

Jana Lāce
JVLMA Koncertdaļas vadītāja
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli