Modernists Niklāvs Strunke (1894 – 1966)

2009.gada 6.marts – 5.aprīlis
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mazā zāle
K.Valdemāra iela 10a, Rīga

Izstādes atklāšana 2009.gada 6.martā plkst. 16:00
APMEKLĒTĀJIEM IZSTĀDE ATVĒRTA NO 07.03.2009

Niklāvs Strunke (1894 – 1966) ir viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē, kas pieteica un apliecināja sevi vienlaikus ar jaunās Latvijas valsts dzimšanu. Iegūtā valstiskā neatkarība iezīmēja jaunu attīstības posmu Latvijas mākslā, 20.gadsimta 20.gados rosinot atšķirīgi traktētas nacionālās mākslas idejas, modernisma uzplaukumu un atdzimstošo nacionālo romantismu, bet 30.gados – pavērsienu oficiāli ideoloģizētā, konservatīvā gultnē.


Modernos centienus Niklāvs Strunke sāka iepazīt krievu avangarda vidē un mākslas studijās Sanktpēterburgā un Rīgā pirms Pirmā pasaules kara. Par viņa autoritātēm kļuva latviešu modernisma aizsācēji Voldemārs Matvejs un Jāzeps Grosvalds.

Tradīciju nolieguma, mākslinieciskas brīvības un jaunas, neakadēmiskas formveides meklējumos Strunke pēc kara pievienojās novatoriskajai, franciski ievirzītajai Ekspresionistu grupai, kas pārtapa par Rīgas mākslinieku grupu. Taču 20.gadsimta 20.gados viņš apmeklēja Berlīni un Romu, nevis laikabiedru iecienīto Parīzi. Agrīnos teorētiskos tekstos Strunke vienīgais no latviešu modernistiem pauda futūristiskus uzskatus.

Kontakti ar "Berlīnes futūristu" loku un secondo futurismo pārstāvjiem Itālijā, tiekoties ar virziena līderi Filipo Tomazo Marineti (Filippo Tommaso Marinetti), Enriko Prampolīni (Enrico Prampolini) un Antona Džūlio Bragaljas (Anton Giulio Bragaglia) dibinātās casa d’arte un eksperimentālā teātra aprindām Romā, iesaistīja latviešu mākslinieku Eiropas internacionālā avangarda apritē.

20.gadsimta 20.gadi Niklāva Strunkes daudzpusīgajā jaunradē izvērtās par drosmīgāko radoša pacēluma un eksperimentu laiku, ļaujoties gan kubisma, futūrisma, konstruktīvisma un supremātisma, gan jaunās lietišķības un Art Deco iespaidiem, vienlaikus aizraujoties ar itāliešu protorenesanses glezniecību, primitīvo mākslu un Austrumu miniatūrām, bet it sevišķi ar jau agrāk studēto latviešu etnogrāfisko un folkloras mantojumu.

Individuālajā stilā saliedēti pretstati, reizē izceļas kompozīcijas skaidrība, dekoratīva stilizācija un ritmizācija, lokana līnija, izpaužas īpatnējs virtuozitātes un naivitātes savienojums, senatnīgo, eksotisko un moderno elementu sintēze.

Stājglezniecībā Niklāvs Strunke 1920.gadu sākumā abstrahēja tēlojumu racionālā, ģeometrizētā izteiksmē, bet jau 20.gadu nogalē atgriezās pie reālisma.

Aizstājot iluzoro skatuves glezniecību ar telpiskām arhitektoniskām konstrukcijām, mākslinieks kļuva par vienu no pirmajiem modernā teātra scenogrāfijas principu ieviesējiem Latvijā. Niklāvs Strunke modernizēja un ievērojami cēla latviešu grāmatu mākslas līmeni.

Debitējis kā zīmētājs, viņš dažādās tehnikās ražīgi un daudzveidīgi darbojās kā grāmatu ilustrators, radot gan lakoniskas tipomontāžas kompozīcijas, gan izsmalcinātas pasaku ilustrācijas, kuru tēlos nereti atpazīstams stilizēts pašportrets. Pasaku ilustrācijas veicināja mākslinieka popularitāti un daudzkārt tika godalgotas, uzskatot par daiļrades augstāko virsotni.

Niklāvs Strunke kļuva par leģendāru personību. Maza auguma, enerģisks, ar izteiksmīgu ārieni un strauju temperamentu, ekscentrisku paštēlu un iemīļoto itālisko sveicienu "čau" apzīmogots, aizrautīgs darbā un bohēmā, viņš bija fantasts un romantiķis, kaislīgi kolekcionēja etnogrāfiskos priekšmetus, grāmatas, lelles un marionetes, ko plašais draugu logs apbrīnoja viesmīlīgajā Vecrīgas darbnīcā.
Būtiska vieta Niklāva Strunkes biogrāfijā pieder ziemeļnieka sapņu zemei Itālijai, kas tapa par viņa otro jeb garīgo dzimteni.

Kājām ceļojot, līdzīgi kā Latvijas novados, tur zīmētas un gleznotas Romas apkārtnes, Florences, Kapri un Neapoles līča piekrastes ainavas. Pēc Otrā pasaules kara, dzīvodams emigrācijā Zviedrijā, Strunke atkārtoti atgriezās Itālijā, rodot arī atdusas vietu "mūžīgās pilsētas" protestantu kapsētā.

Izstādes ekspozīcijas kodols 2008.gadā tika parādīts Adamson-Eric muzejā Tallinā, turpinot latviešu modernisma pārstāvju izstāžu ciklu un atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienu. Eksponētās gleznas, scenogrāfijas meti, zīmējumi un grāmatu ilustrācijas veido ieskatu, bet nebūt neizsmeļ Niklāva Strunkes modernista veikumu, kura apguve un interpretācija turpinās.
Teksts: Aija Brasliņa

Saistītie pasākumi:
* 2009.gada 26.martā plkst. 16:00 Modernisma laboratorija:
Niklāvs Strunke un Romans Suta
mākslas vēstures pēcpusdiena ar priekšlasījumiem
Norises vieta: R.Sutas un A.Beļcovas muzejs
Adrese: Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5.stāvs)
Aicināti visi interesenti! Iepriekšējā pieteikšanās nav nepieciešama.
* 2009.gada 5.aprīlī plkst. 15:00 Svētdienas sarunas muzejā:
tikšanās ekspozīcijā ar mākslas vēsturnieci Edvardu Šmiti

Izstādes kuratore: Aija Brasliņa, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas
(18.gs. - 20.gs. 1.puse) vadītāja
T: (+371) 67 357404; GSM: (+371) 29 285075; E: Aija.Braslina@lnmm.lv

No 2009.gada 6.marta līdz 5.aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a) skatītāji varēs iepazīties ar viena no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē – Niklāva Strunkes darbiem.

Izstādes ietvaros 26.martā plkst. 16:00 R.Sutas un A.Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26) tiek rīkota mākslas vēstures pēcpusdiena ar priekšlasījumiem Modernisma laboratorija: Niklāvs Strunke un Romans Suta, piedalīties kurā aicināts ikviens mākslas cienītājs.

Savukārt 5.aprīlī plkst. 15:00 izglītības programmā Svētdienas sarunas muzejā interesentiem tiek organizēta ekskursija ekspozīcijā ar mākslas vēsturnieces Edvardas Šmites stāstījumu par ievērojamā gleznotāja dzīvi un daiļradi.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazā zāle (K.Valdemāra iela 10a)
DARBA LAIKI
Katru dienu 11:00 – 17:00, kase 11:00 – 16:45
No 1.aprīļa ceturtdienās 11:00 – 19:00, kase 11:00 – 18:45
Otrdienās slēgts

BIĻEŠU CENAS NB! (ar šo biļeti ir iespējams arī apskatīt pastāvīgās ekspozīcijas)
Pieaugušie: 1,00 (0,70)* Ls
Skolēni, studenti, pensionāri: 0,50 (0,30) Ls
Ģimenes biļete (1-2 pieaugušie ar 1-4 bērniem līdz 16 g.v.): 4,00 Ls
* Iekavās norādītas cenas 1 apmeklētājam grupā, kurā ir vismaz 8 dalībnieki. Grupas vadītājam ieeja bezmaksas

ATTĒLI:
1. Niklāvs Strunke. Skice gleznai Cilvēks ieiet istabā. 1924. Papīrs, guaša.
Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājums. Skenējums
2. Niklāvs Strunke. Galvas konstrukcija. Ivo Panadži portrets. 1924. Audekls, eļļa.
LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
3. Niklāvs Strunke. Sorento. Ap 1924. Koks, eļļa.
LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Preses materiālu sagatavoja: Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Reklāmas un informācijas sektora vadītāja
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  Innsbruck Airport Transfers  vannu restaurācija