Turcijas Tradicionālās mākslas izstāde

Turcijas kultūras dienu pasākumu ietvaros Latvijas skatītājiem būs iespēja iepazīties ar Turcijas tradicionālo mākslu – Iznikas flīzēm, gadsimtiem seno gleznošanas tehniku uz ūdens virsmas – ebru, ar slavenajiem Hakkari kilimiem jeb paklājiem un keramikas izstrādājumiem.

Anikijas Iznikas flīzes

Flīžu māksla pirmo reizi turku islāma arhitektūrā tika izmantota 9. gadsimtā. Selčuku dinastija to ieviesa Anatolijā, taču no 14. līdz 17. gadsimtam, Osmāņu laikā tā tika attīstīta pateicoties turku māksliniekiem.

Savukārt 17. gadsimtā šī māksla pilnībā izzuda, neatstājot nedz dokumentētas liecības, nedz praktiskās pamācības.

"Anikijas Iznikas flīzes" tika izveidotas, lai atbalstītu vietējos Iznikas māksliniekus, kuri veltīja savu dzīvi, lai saglabātu flīžu mākslu un tās vēsturi mūsdienās. Lai sasniegtu šo mērķi, flīzes tiek iestrādātas kultūras, mākslas un praktiski lietojamos priekšmetos, kurus varam izmantot mūsu ikdienas dzīvē, vienlaikus saglabājot tā vēsturisko mantojumu.

Iznikas flīzes ir unikāls roku darbs, kas darināts no 80% pusdārgakmeņa kvarca, izvietots uz nevāpēta porcelāna un pārklāts ar glazūru. Tas ir Anikijas Iznikas flīžu meistaru roku darinājums kā nākotnes antīkā liecība.

Ebru – māksla uz ūdens virsmas
Ebru, kas mūsdienās pazīstama kā dekoratīvi lietišķā papīrmāksla, ir viens no senākajiem Turcijas mākslas veidiem, precīzu izcelsmes vietu un laiku atstājot nezināmu. Uzburot mīlestības piesātinātu skaistumu, ebru uzskatāma par noslēpumainās pat mistiskās sfēras mākslu.

Ebru pētnieki uzskata, ka senie gleznojumi, kas saglabājušies līdz mūsu dienām, cēlušies Vidusāzijā – daudzu kultūru centrā. Pirmsākumos Buharā un Samarkandā ebru jagatiju valodā tika dēvēta par ‘ebre’ (dzīslots). Kad šis māksla pārceļoja uz Irānu, tā kļuva zināma kā ‘ebri’ (mākoņains, kā mākonis) vai ‘abru’ (ūdens virsma) – vārdi, kas centās rast precīzāko skaidrojumu. "Māksla uz ūdens virsmas"... uz Indiju aizceļoja kā ‘abar’, Anatolijā nonāca kā ‘ebru’. Vecmeistari gan bieži turpināja to dēvēt par ‘ebri’.

Sākot ar 17. gadsimtu, ebru kļuva pazīstama kā turku papīrmāksla Eiropā, no kurienes tā sasniedza visu pasauli.

Kad 8. gadsimtā turki sāka darināt papīru, pateicoties jūtīgai dvēselei un noslēpumainām personības iezīmēm, turki sasniedza augstu līmeni papīra dekorāciju mākslā. Ļoti iespējams, ka pirmie ebru darbi radās tieši ap to laiku. Vecākais zināmais ebru, kas izceļas ar ārkārtīgu izsmalcinātību, nāk no 11. gadsimta un liecina, ka tajā laikā šī māksla jau bija sasniegusi pilnību, jo kā atzīst vēsturnieki, lai sasniegtu tādu kvalitāti, šis mākslas veids, visticamāk, bijis kopts jau vairākus gadsimtus iepriekš.

Hakari gobelēns – audējas sajūtu atspoguļojums

Saglabājot Vidusāzijas un Anatolijas gobelēnu audēju senās iemaņas, kas tika attīstītas 13. gadsimtā, Selčuku dinastijas periodā, Hakari gobelēni tiek ražoti šajā reģionā kā tradicionālais Tjurku kopienu mākslas veids. Hakari gobelēniem raksturīgs viegls aušanas stils pa diagonāli caur galveno rindu, kas ir dubultā – vairākos slāņos. Aužamie diegi ir no vilnas. Hakari gobelēnam ir ārkārtīgi augsta ornamenta izšķirtspēja, kas ietekmē kvalitāti un paklāja izskatu. Gobelēnā izmantotie simboli un zīmējumi atspoguļo audēju garastāvokli, kā arī viņu iekšējās izjūtas un domas, ko viņas nespēj izpaust tieši. Gobelēns kļūst par viņu pārdzīvojumu piezīmju grāmatu, gluži kā rakstniekam viņa burtnīca.

Keramikas māksla

Dr. Nežats F. Etzadžibaši (Dr. Nejat F. Eczacıbaşı) 1957. gadā izveidoja VitrA Keramikas mākslas studiju, lai iedrošinātu keramiķus un vairotu sabiedrības interesi par šo mākslas veidu.

Gadu gaitā, VitrA Keramikas mākslas studija vērusi durvis lielam skaitam jaunu un talantīgu keramiķu, organizējusi viņu darbu izstādes, veidojusi meistarklases un keramikas darbnīcas, kā arī rīkojusi konferences un prezentācijas.

VitrA Keramikas mākslas studija ir Ženēvā bāzētās Starptautiskās Keramikas akadēmijas locekle. Mākslas studija periodiski uzņem izstādes, mākslas darbnīcas un konferences tiem, kuriem keramikas māksla ir sirdslieta.

Informāciju sagatvoja;
Līga Lavrinoviča


     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

Frizētava Jūrmalā, Kauguros