Atklāta Purvīša balvas 2019 kandidātu darbu izstāde un skatītāju simpātijas balsojums


Purvisa balvas izstade public. foto
Piektdien, 2019. gada 22. martā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā zālē (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) atklāta Purvīša balvas 2019 kandidātu darbu izstāde, kas apmeklētājiem būs skatāma līdz pat 9. jūnijam. No 25. marta līdz 10. aprīlim izstādes apmeklētāji ir aicināti balsot arī par savu favorītu portālā ‘’Delfi’’ – https://www.delfi.lv/kultura/purvisa-balva-2019/#purvisa-balva-2019. Skatītāju simpātijas balsojuma uzvarētājs tāpat kā balvas laureāts taps zināms Purvīša balvas 2019 apbalvošanas ceremonijā 12. aprīlī.

Izstādes ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, fotogrāfijas, objektu un videomākslas kopums, ko radījuši sestajai Purvīša balvai izvirzītie astoņi mākslinieki un mākslinieku grupas – Ērika Apaļā gleznu sērija "Zemes dienasgrāmatas", Ievas Epneres personālizstāde "Dzīvo atmiņu jūra", Kristapa Epnera darbs "Aizmirst mani nevar", Ginta Gabrāna papildinātās realitātes projekts SAN, Romāna Korovina personālizstāde "Meistara Vu un meistara Lī satori", Pauļa Liepas izstāde "Daiļo mākslu kabinets", Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde "Mikropasauļu svārstības", kā arī tekstu grupas "ORBĪTA" (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) izstāde "No kā rodas dzeja".

Īsi pirms izstādes atklāšanas viesus uzrunāja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, sveicot viesus sestās Purvīša balvas izstādes atklāšanas pasākumā. “Aizvadītie divi gadi ir bijuši visai spraigs laiks Latvijas mākslas vidē, kas raksturojas gan ar mākslinieku individuālajām aktivitātēm, gan daudzveidīgām kuratoru izpausmēm. Visai likumsakarīgi ir Purvīša balvas kandidātu vidū redzēt arī vairāku Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē iekļauto autoru māksliniecisko sniegumu. Purvīša balvas neapstrīdamais ieguvums mūsu sabiedrībā ir spēja arvien konkrētāk un uzstājīgāk runāt par tiem jautājumiem, kas ir aktuāli laikmetīgajai mākslai un procesiem ap to. ”

Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde izstādes atklāšanas uzrunā uzsvēra: “Purvīša balvas finālistu skate ļauj iepazīt gan mākslas procesa aktuālo kopīgo ainavu, gan arī atšķirīgu mākslinieku radīto individuālo pasauļu daudzveidību. Aizvien uzskatāmāk arī šajā izstādē top redzams, cik strauji mūsdienās bagātinājies mākslinieka izteiksmes līdzekļu arsenāls. Jauno tehnoloģiju un starpdisciplinārās pieejas piedāvātās jaunās izteiksmes iespējas, prasmīgi izmantotas, devušas māksliniekiem instrumentus dziļākai pasaules atklāsmei, ļaujot arī skatītājiem palūkoties uz pasauli no jauniem un neredzētiem skatupunktiem.”

Arī muzeja patrons Jānis Zuzāns, atklājot izstādi, pauda gandarījumu par mākslas darbu daudzveidību izstādē: “Ar katru Purvīša balvu arvien vairāk jūtu, kā šī tradīcija iedzīvojas – liela sabiedrības daļa tiešām ar nepacietību un interesi gaida balvai izvirzītos mākslas darbus. Pateicoties Purvīša balvai, jau kopš 2007. gada varam novērot, kāda ir bijusi Latvijas laikmetīgās mākslas ainava, kuri mākslinieki ir bijuši nominēti un kas kopš Purvīša balvas pirmsākumiem ir mainījies.” Tāpat Zuzāns pateicās māksliniekiem par ieguldīto darbu, enerģiju un izdomu un uzsvēra arī kuratores Daigas Rudzātes un ekspertu komandas nozīmi izstādes tapšanā.

Purvīša balvas 2019 laureāts tiks nosaukts 12. aprīlī īpašā ceremonijā mākslas centrā Zuzeum. Balvas laureātu izvēlēsies starptautiska žūrija septiņu cilvēku sastāvā – viņu vidū ‘’Tate’’ Starptautiskās mākslas kolekcijas direktors Gregors Mjūrs (Lielbritānija), ‘’Galerie Krinzinger’’ vadītāja un īpašniece Ursula Krincingere (Vīne), mākslas kolekcionāre Galila Barzilai Olandē (Beļģija), mākslas kurators, vēsturnieks un kritiķis Sergejs Hačaturovs (Krievija), kā arī latviešu izcelsmes austrāliešu mākslinieks Imants Tillers, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un Purvīša balvas patrons, SIA „Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns.

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, bet piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA "Alfor". Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība "Mākslas platforma", kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības".

Projektu atbalsta: SIA „Alfor”

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli