Maijas Liepas apgleznotā zīda izstāde "Gadalaiku iezīmes"


Maija Liepa public. foto
Līdz 30. septembrim Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53) 2.stāva pasākumu zālē aplūkojama Maijas Liepas apgleznotā zīda izstāde "Gadalaiku iezīmes". Tikšanās ar mākslinieci un meistarklase zīda apgleznošanā notiks 14. septembrī plkst.17.30 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā).

Cilvēka likteni nosaka gan tuvākie radi – māte, tēvs, vecvecāki –, gan viņš pats. Ja vien spēj saņemties, lai izkustētos no nulles punkta un izvēlētos – gribu vai negribu. Ja ir vienalga, tapšana nenotiek,” saka Maija Liepa. Pasniedzēja. Lektore. Recenzente. Fotogrāfe. Gleznotāja. Blogere. Sīksta un stipra sieviete. Piemērs tam, kā no negatīviem dotajiem lielumiem radīt pozitīvu rezultātu.

Starp citu, Maija beigusi Jāzepa Mediņa mūzikas skolu – apguvusi klavieru, čella un flautas spēli. “Mātes ideja. Spēlējusi neesmu, lai gan varētu. Jautājums cits – vai tas man patīk, vai es to vēlos. Mani no paša sākuma vilka uz gleznošanu, zīmēšanu. Cik ilgu laiku vajadzēja, lai to piepildītu?”

Loģiska evolūcijas ķēdīte – matemātika, informātika, programmēšana, fotošops, fotografēšana, zīda apgleznošana, eļļas gleznas… Vai gleznošana nozīmē tvert mirkļa vīzijas? Nē, tas ir pārdomāts stāsts, rūpīgi izlolots, iznēsāts iztēlē un precīzi iemiesots krāsās. Iemūžināts sapnis. To, ka ceļš pareizs, apliecina iespējas piedalīties izstādēs tepat Ķīpsalā, Baltkrievijā, Pēterburgā, Maskavā.

Maija ir mirkļa tvērēja – ceļojumos un pasākumos pamana ko tādu, kam citi paskrien garām. Viss sācies pavisam nevainīgi – ar ceļošanu. Gribējies piefiksēt redzētās vietas, saglabāt atmiņas. Pirmais aparātiņš bijis necils un galīgi primitīvs, bet pamazām, mainoties skatījumam un varēšanai, izaugusi līdz nopietnai tehnikai. Tagad, ja draugi vai kolēģi pošas ceļojumā, Maiju aicina līdzi par hronistu, kura vienīgais pienākums – būt un fiksēt, par to nodrošinot ar visām ērtībām. Viņa stāsta par vietām, kur būts – Vācija, Francija, Čehija, Polija, Ēģipte, vairākkārt šurpu turpu cauri Eiropai.

Maija Liepa lasa tā, kā citi elpo – aizgūtnēm un dziļi. Negausīgi. Baudai, darbam, recenzijām, blogam. Lasa, testē, filtrē, analizē, apraksta. Ātri un milzu apjomos. Bija laiks, kad darbā vajadzēja vienā vakarā izlasīt vairākas grāmatas – tad lieti noderēja augstskolā apgūtā ātrlasīšanas tehnika, tiesa, pēc tam otrā dienā mokot milzu galvassāpes. Maija recenzē gan mācību grāmatas Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā, gan kolēģu veikumu, gan daiļliteratūru. Somā vienmēr kāda “apstrādājama” grāmata, pilna līmlapiņām – krāsai nav nozīmes, virzienam gan – vienas norāda uz varoņu raksturu analīzi, otras – uz notvertajām sajūtām. Iemetiet aci domgraudi.blogspot.com – Maijas Liepas pārdomas par grāmatām allaž ir iedziļināšanās vērtas, jo viņa uz daudz ko skatās pilnīgi no citas puses.

Informācija ņemta no raksta: http://kokteilis.la.lv/radiju-sevi-pati/ (Dace Judina-Nīmane. Maija Liepa: „Es radīju sevi pati!”, Mājas Viesis, Nr.4/2018)

 

Rīgas Centrālā bibliotēka
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  kasko  kasko apdrošināšana