Baltijas iedzīvotāji visvairāk uzkrāj neparedzētiem izdevumiem un "nebaltai dienai"


FOTO_Baltijas_iedzivotaji_visvairak_uzkraj_neparedzetiem _izdevumiem_un_nebaltai_dienai
Labvēlīga ekonomiskā situācija veicina iedzīvotāju ienākumu pieaugumu - vairāk kā trešdaļa Baltijas valstu iedzīvotāju atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņu ienākumi ir palielinājušies un tiek aktīvi veidoti uzkrājumi neparedzētiem izdevumiem un "nebaltai dienai", secināts nozares apskatā "Maxima mazumtirdzniecības kompass". Kā liecina aptaujas dati, kaimiņi lietuvieši ir paši aktīvākie uzkrājumu veidotāji - Lietuvā uzkrāj 82 % respondentu, Igaunijā - 65 %, bet Latvijā - 60 %.

Visbiežāk visu trīs valstu iedzīvotāji aptaujā atzinuši, ka veido uzkrājumus neparedzētu izdevumu segšanai (vidēji 59 %), “nebaltai dienai” (vidēji 43 %) un kādam konkrētam pirkumam (vidēji 38 %).

“Lai gan pētījuma dati uzrāda, ka vairāk kā trešdaļa iedzīvotāju Baltijas valstīs novērojuši ienākumu pieaugumu, arvien vairāk iezīmējas tendence, ka līdzekļi tiek apdomīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai. Salīdzinot visas trīs valstis, redzam, ka latvieši vairāk par kaimiņiem krāj tieši konkrētam pakalpojumam, piemēram, remontam vai ceļojumam, kā arī domā par vecumdienām - pensiju un mantojumu bērniem,” komentē Viktors Troicins, “Maxima Latvija” komercdirektors.

Analizējot pētījuma datus, tāpat var redzēt, ka lietuvieši ir vismazāk pārliecināti par rītdienas ekonomisko situāciju un mazāk par latviešiem un igauņiem krāj tāpēc, ka paliek pāri līdzekļi. Tikai 15 % lietuviešu uzkrājumus veido no pāri palikušās naudas, kamēr Latvijā tas ir 21 % un Igaunijā - nepilni 18 %. Savukārt lielākā daļa Latvijas respondentu (33 %), kas ieguvuši augstāko izglītību, naudu uzkrāj tieši “nebaltai dienai”, kā arī kāda dārgāka pirkuma veikšanai vai konkrētam pakalpojumam, piemēram, veselībai, izglītībai, ceļojumam.

Igauņi vairāk par citiem tiecas uzkrāt neparedzētiem izdevumiem un kādam konkrētam dārgākam pirkumam. Viņi arī mazāk par latviešiem un lietuviešiem krāj “nebaltai dienai”, kā arī pensijai un vecumdienām. Igaunijas iedzīvotāju pārliecība par rītdienu visdrīzāk ir saistīta ar kopējo labvēlīgo ekonomikas stāvokli valstī, taču mazāks īpatsvars, kas krāj vecumdienām, varētu būt izskaidrojams ar esošo pensijas sistēmu, kad pirmajā līmenī ir noteikta garantētā summa.

Vismazākais respondentu skaits visās trīs valstīs naudu novirza ieguldījumos vai atstāj mantojumā bērniem un mazbērniem - to dara attiecīgi 6 % un 5 %. Tāpat pavisam maz ir tādu respondentu, kas uzkrāj naudu, lai iegūtu “augļus”, piemēram, procentu veidā no ieguldījumiem vai, pārdodot vērtspapīrus. Latvijā šim mērķim uzkrāj visvairāk respondentu - tie ir aptuveni 7 %, kamēr Lietuvā šim mērķim uzkrāj gandrīz 6 %, bet Igaunijā - 5 %.

Par nozares apskatu “Maxima mazumtirdzniecības kompass”:

“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Šajā desmitājā pēc kārtas apskatā pētniecības lauks tika izvērsts Baltijas līmenī un papildināts ar ekspertu diskusijas secinājumiem par tendencēm mazumtirdzniecības nozares attīstība šodien un nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes un citiem avotiem.

Pētījums tika veikts 2019.gada jūlijā un augustā trīs Baltijas valstīs ar pētījumu centra SKDS starpniecību. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji, 1055 Igaunijas iedzīvotāji un 1066 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

SIA “Maxima Latvija”
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli