Nozares eksperti: mazumtirdzniecība Baltijā nākotnē piedzīvos ievērojamas pārmaiņas

Mazumtirdzniecibas_kompass
Paplašinot pētniecības lauku Baltijas mērogā, desmitajā “Maxima mazumtirdzniecības kompass” nozares apskatā tika analizēti un salīdzināti iedzīvotāju iepirkšanās paradumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, secinot, ka, neskatoties uz līdzīgām tendencēm, pastāv arī vairākas atšķirības.
“Kā jebkuru citu paradumu, arī sabiedrības iepirkšanās paradumu maiņa ir ļoti pakāpenisks process. Analizējot “Maxima Latvija” datus, varam secināt, ka pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju iepirkumu grozu saturs nav būtiski mainījies. Tomēr ir vērojamas arī pozitīvas tendences: visās valstīs ir nedaudz palielinājies dārzeņu, ogu un augļu īpatsvars un samazinājies eļļu un mērču patēriņš, kas kopumā norāda uz veselīga dzīves veida aktualitāti. Fakts, ka pietiekami liela daļa Baltijas iedzīvotāju ikdienā iegādājās tikai pirmās nepieciešamības preces liecina par vēl vienu tendenci, kad spontānu pirkumu vietā nāk apdomāti lēmumi un vēlme iegūt maksimāli daudz par iztērēto naudu. Nākotnē tas varētu ietekmēt arī mazumtirgotāju pieeju, nodrošinot uz katra klienta vajadzībām orientētu, personalizētu piedāvājumu,” norāda Zane Kaktiņa, “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore.
Kā liecina aptaujas rezultāti, iedzīvotāji Latvijā un Igaunijā biežāk izvēlas veikalu tieši pēc lokācijas un ērtas sasniedzamības principa, savukārt Lietuvā pircēji vairāk uzmanības pievērš piedāvātajām cenām un cenu atlaidēm. Tomēr noteicošais faktors, izvēloties, kur veikt savus ikdienas pirkumus lielākai daļai (> 60 %) visu trīs valstu iedzīvotājiem ir veikala atrašanās pēc iespējas tuvāk mājām vai darbam.
Lielākā daļa ikdienas pirkumu visās trīs Baltijas valstīs tiek veikta lielveikalos. Tieši tos izvēlas lielākā iedzīvotāju daļa – 73 % Latvijā, 81 % Lietuvā un 71 % Igaunijā. Tomēr, salīdzinot ar 2017. gada “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījuma rezultātiem, Latvijā lielveikalu popularitāte samazinājusies par 4 %, bet mazākā formāta veikalu popularitāte pieaugusi par 8 % – 2017. gadā tos izvēlējās 33 %, bet 2019. gadā - jau 41 %. Kopumā Latvijas iedzīvotāju vidū daudz iecienītāki nekā citās valstīs ir mazāka formāta veikali mājas vai darba vietas tuvumā.
“Laika taupīšana ir viena no mūsdienu prioritātēm, tieši tāpēc arvien vairāk cilvēku ikdienas pirkumiem izvēlas nelielus veikalus pa ceļam uz mājām vai darbu. Izaugsmi piedzīvo arī lieli, tehnoloģiski attīstīti pārtikas veikali lielajos tirdzniecības centros. Paredzams, ka nākotnē iepirkšanās nebūs vienīgā funkcija, ko tie nodrošinās, pārtopot par daudzfunkcionāliem centriem brīvā laika pavadīšanai, izglītošanai, draugu un paziņu satikšanai, lai pircējs no veikala aizietu ne tikai ar nopirktajām precēm, bet arī vērtīgu pieredzi,” uzsver Viktors Troicins, “Maxima Latvija” komercdirektors.
Pētot kā mainījušies pircēju iepirkšanās paradumi pēdējā gada laikā, novērojamas atšķirības Baltijas valstu vidū. Latvijas iedzīvotāji biežāk par kaimiņiem izvēlas iegādāties vietējo ražotāju preces, kā arī vairāk augļu, dārzeņu un sezonālu produktu. Tas atbilst arī “Maxima Latvija” tirdzniecības aprēķiniem – vairāk par piektdaļu jeb
21 % no Latvijas iedzīvotāju pārtikas groza satura atvēlēta augļiem un dārzeņiem.
Lietuvas iedzīvotāji atzinuši, ka arvien biežāk priekšroku dod veselīgākiem produktiem, kā arī pievērš uzmanību produktu sastāvam, pirms to iegādājas. Tomēr, spriežot pēc tirdzniecības datiem, tieši lietuviešiem vairāk par citu valstu iedzīvotājiem ir raksturīga neveselīgu produktu iegāde – vairāk par 20 % no pārtikas grozu satura Lietuvas iedzīvotājiem ir saldumi un citi neveselīgi produkti. Latvijā tie ir 18 % un Igaunijā 17 %.
Savukārt, igauņi ir praktiskā dzīvesveida piekritēji un biežāk nekā lietuvieši un latvieši iegādājas tikai pirmās nepieciešamības preces - to atzinuši vairāk nekā 33 % aptaujāto. Lietuvā un Latvijā tie ir attiecīgi 20 % un 15%. Atvieglojot savas ikdienas rūpes, igauņi biežāk sākuši iegādāties pusfabrikātus, kas paātrina maltītes pagatavošanu. To atzinuši 15 % aptaujāto Igaunijā, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā Latvijā (7 %) un Lietuvā (8,5 %).
Par nozares apskatu “Maxima mazumtirdzniecības kompass”:
“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Šajā desmitajā pēc kārtas apskatā pētniecības lauks tika izvērsts Baltijas līmenī un papildināts ar ekspertu diskusijas secinājumiem par tendencēm mazumtirdzniecības nozares attīstība šodien un nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes un citiem avotiem.
Pētījums tika veikts 2019.gada jūlijā un augustā trīs Baltijas valstīs ar pētījumu centra SKDS starpniecību. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji, 1055 Igaunijas iedzīvotāji un 1066 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs. |
Pievienot komentāru |
Novadu vēstis
Trešās Adventes nedēļas nogales pasākumi Tukumā un apkārtnē
Aicina paust viedokli par gaidāmajiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem Ozolnieku novadā
Projekta ietvaros Kurzemē stiprina tiesībsargājošo iestāžu sadarbību un sabiedrības drošību
Valsts policija ir pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par fizisku, emocionālu un seksuālu vardarbību pret bērniem
Vēl šajā sadaļā
- Lensor.eu plūc laurus Latvian E-commerce Award 2019
- Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru.
- Sarkanā paklāja noma kā pasākuma izdevumu optimizēšana
- VNĪ turpina sarunas ar interesentiem par Tetera nama nomu
- Rimi Latvia tīklā pieaug bezkontakta norēķinu skaits
- LSBA: Saeima, pieņemot būtiskus lēmums, neievēro likumdošanas labo praksi
- Nela Gems - dimantu mirdzums Swarovski ietērpā
- Conexus jauno dabasgāzes izņemšanas sezonu sāk ar labāko Inčukalna krātuves piepildījumu pēdējos četros gados
- “Tele2” ieiet KASKO apdrošināšanas tirgū
- Elenger uzsāk dabasgāzes piegādes Latvijai no Klaipēdas peldošā LNG termināļa
Aktuālās ziņas
- No 16. decembra Rīgas Dzemdību namā noteikti pacientu apmeklējuma ierobežojumi
- Svinīgi pasniegtas Rīgas „Gada balva sociālajā nozarē”
- Ziemassvētku tirdziņā pie t/c Alfa ģimenes priecē “Trušu karaliste”
- Valsts prezidenta dzīvesbiedres Andras Levites Liecība nodibinājuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” rīkotajās Latgales..
- LOK PAZIŅOJUMS: AIVARS LEMBERGS APTUR SAVU DALĪBU LATVIJAS OLIMPISKAJĀ KOMITEJĀ
- “Rail Baltica” trases lokālplānojuma izstrāde Rīgā notiks sadarbībā ar apkaimēm; eksperti uzsver nepieciešamību ...
- No 1. janvāra tiks efektivizēti minibusu un ekspresbusu maršruti un pārvietots maršrutu taksometru galapunkts
- Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: lauksaimniekiem izvirzītajām prasībām un sasniedzamajiem rezultātiem...
- Rīgas domes priekšsēdētājs vienojas par sadarbību ar Latvijas Riteņbraucēju apvienību
- Lai efektivizētu uzņēmuma darbību un mazinātu gaisa piesārņojumu, 40.autobusa maršrutu aizstās ar 4.trolejbusa maršrutu
Svetdiena, 15. decembris
|
![]() ![]() |
- No 16. decembra Rīgas Dzemdību namā noteikti pacientu apmeklējuma ierobežojumi
- Svinīgi pasniegtas Rīgas „Gada balva sociālajā nozarē”
- Ziemassvētku tirdziņā pie t/c Alfa ģimenes priecē “Trušu karaliste”
- Valsts prezidenta dzīvesbiedres Andras Levites Liecība nodibinājuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” rīkotajās Latgales..
- LOK PAZIŅOJUMS: AIVARS LEMBERGS APTUR SAVU DALĪBU LATVIJAS OLIMPISKAJĀ KOMITEJĀ