LU Medicīnas fakultātes profesoru atklātā vēstule par medicīnas attīstību Latvijā

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte (LU MF) tika izveidota 1919. gada 28. septembrī, līdz ar pirmās un vienīgās nacionālās zinātnes universitātes – Latvijas Universitātes dibināšanu. Tādejādi LU MF deva unikālu iespēju pirmo reizi Latvijas pastāvēšanas vēsturē ārsta izglītību iegūt nacionālā augstskolā, liekot pamatus Latvijas medicīnas zinātnei. Pavisam no 1920. līdz 1950. gadam MF beidza 2863 absolventi, tajā skaitā 2058 ārsti, liekot pamatu Latvijas nacionālajai veselības aprūpei.

Jāņa Stradiņa 80 gadu jubilejai veltītajā konferencē, runājot par Latvijas zinātnes attīstības posmiem, akadēmiķis savā runā sacīja: "Trešā smaile [Latvijas zinātnē] saistās ar Latvijas Universitātes izveidošanu. Pirmo reizi top nacionāla universitāte, akadēmisko disciplīnu kopums, tiek savākti atpakaļ pasaulē izkliedētie Latvijas zinātnieki. Izaug Eiropeiska universitāte. Īpaši Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā iezīmējas valsts atbalsts zinātnei. Baltu valodniecībā, medicīnā, ķīmijā, dabas zinātnēs parādās spoži talanti."

Bet tad, pēc vairākiem neveiksmīgiem Padomju okupācijas režīma mēģinājumiem panākt MF likvidēšanu un lojālas mācību iestādes izveidi, 1950. gada 10. jūnijā ar PSRS Ministru padomes rīkojumu par Rīgas Medicīnas institūta dibināšanu uz Latvijas Valsts Universitātes Medicīnas fakultātes bāzes, tika īstenota J. Staļina iecere novājināt Latvijas nacionālās izglītības un zinātnes centru – Latvijas Universitāti.

Līdz ar tautas atmodu, priekšgalā izvirzījās sabiedrībā iecienītā prof. Ilmāra Lazovska ideja par medicīnas augstskolas pārveides nepieciešamību. Demokrātiski noskaņotie un brīvi domājošie mācībspēki pulcēja ap sevi domubiedrus, kuri 1997. gada 29. decembrī atjaunoja LU MF, atgriežot LU Eiropas klasisko universitāšu saimē, kur medicīnas zinātnei ir nozīmīga loma, ne velti pasaulē atzītākās universitātes, kā, piemēram, Oksfordas Universitāte, Kalifornijas Universitāte Berklijā, Jēlas Universitāte u.c., ir multidisciplināras.
LU atjaunotā MF sekmīgi darbojas jau 15 gadus, apvienojot Latvijas medicīnas zinātnes progresīvākos zinātniekus un piesaistot pašmāju un ārvalstu studētgribētājus, kas novērtē personalizētas un kvalitatīvas studijas. Medicīna ir viena no Latvijas studētgribētāju pieprasītākajām studiju programmām LU, tāpēc šogad MF uzņēmusi 363 studentus, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn. Jau vairākus gadus LU MF ir viena no līderēm absolventu skaita ziņā starp LU fakultātēm, 2012./2013. akadēmiskajā gadā to absolvēja 973 jaunie medicīnas speciālisti. LU studiju virzienā "Veselības aprūpe", ieskaitot LU aģentūru statusā iekļauto LU Rīgas Medicīnas koledžu un LU P. Stradiņa medicīnas koledžu, 21 studiju programmā šogad studē 3450 studenti, no kuriem 1346 – valsts dotētajās studiju vietās. Vēršam uzmanību, ka visas šī virziena studiju programmas ir saņēmušas augstāko starptautisko novērtējumu, un studiju virziens ir akreditēts uz maksimālo termiņu – sešiem gadiem. Četras no programmām – profesionālā bakalaura studiju programma "Radiogrāfija", akadēmiskā bakalaura un maģistra studiju programma "Optometrija", kā arī profesionālā maģistra studiju programma "Optometrija" – ir unikālas programmas – vienīgās Latvijā. LU doktora studiju programmā "Medicīna un farmācija" un rezidentūrā katru gadu studijas turpina labākie no jaunajiem speciālistiem, kas vēlāk izveido veiksmīgu karjeru Latvijā vai turpina sekmīgu zinātnisko darbību Eiropas un pasaules vadošajos medicīnas institūtos un klīnikās.
Nav šaubu, ka mūsdienīgas un starptautiski konkurētspējīgas medicīnas studijas un zinātne ir iespējama tikai tādās universitātēs, kurās augstā līmenī pārstāvētas visas zinātņu nozares, kā tas ir Latvijas Universitātē. Modernā medicīna ir plašs zināšanu kopums, kas sevī apvieno inovatīvāko ķīmijā, bioloģijā, fizikā, inženierzinātnēs u.c. zinātņu disciplīnās, tāpēc par morāli novecojošu un mūsdienu veselības aprūpes prasībām neatbilstošu uzskatāma pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas pieeja fokusēties tikai uz šauru augstskolu specializāciju, pilnībā ignorējot sabiedrības intereses un Latvijas Universitātes īpašo lomu, ko tai paredzējuši Latvijas valsts dibinātāji.
Vēl vairāk, nav pieļaujami, ka par vienīgo universitāšu uzdevumu tiek pasludināta nepieciešamība apmierināt aktuālo darba tirgus pieprasījumu, par kuru valstī pieejamie dati ir visai skopi, bet nākotnes prognozes – neskaidras. Universitāšu galvenais uzdevums nav sagatavot šauri specializētus indivīdus, kam jāaizpilda noteiktas nišas darbavietas, lai iespējami ātri dotu savu artavu valsts kases papildināšanā. Universitāšu misija ir nodrošināt tādu zinātnē balstītu augstāko izglītību, kuras galaprodukts ir cilvēks domājošais. Izglītots cilvēks, kas savā dzīvē spēs radīt jaunas idejas un zināšanas, pavērt jaunus cilvēces apziņas apvāršņus, rast risinājumus problēmām, kuras vēl neeksistē un strādāt profesijās, kas vēl nepastāv.
Laikā, kad Latvijai vairāk nekā nekad nepieciešama spēcīga nacionālā augstākā izglītība un zinātne, kas nodrošina ikvienas nācijas un valsts pastāvēšanu un attīstību, šādas nepārdomātas augstākās izglītības politikas realizācija ir pilnībā nepieņemama. Tāpēc LU MF vadība un mācībspēki aicina atbildīgās institūcijas un to amatpersonas rīkoties atbildīgi un pieņemt ilgtspējīgus lēmumus, kas nodrošinātu Latvijas augstākās izglītības, tajā sk. arī medicīnas, attīstību.
LU Medicīnas fakultātes un mācībspēku vārdā:
Prof. Andrejs Ērglis
Prof. Valdis Pīrāgs
Prof. Ingrīda Rumba – Rozenfelde
Prof. Uldis Vikmanis
Asoc. prof. Gustavs Latkovskis
Asoc.prof. Mārcis Leja
Prof. Arnis Vīksna
Asoc.prof. Valdis Folkmanis
Asoc.prof. Uga Dumpis
Prof. Ruta Muceniece
Prof. Aija Žileviča
Prof. Renāte Ligere
Dr.habil.med. Juris Leja
Prof. Vija Kluša
Prof. Māris Mihelsons
Prof. Dainis Krieviņš
Prof. Nikolajs Sjakste
Prof. Immanuels Taivans
Prof. Alfrēds Jānis Sīpols

Latvijas Universitāte

Par šo rakstu saņemti 1 komentāri. (Skatīt)
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  Innsbruck Airport Transfers  vannu restaurācija