Nākotnes profesiju pieprasījums ir jānosaka 3 – 5 gadu perspektīvā

Domājot par nākotnes bezdarba samazināšanu, valsts atbildīgajām institūcijām ir daudz vairāk jāstrādā pie nākotnes profesiju pieprasījuma noteikšanas, nosakot 3 – 5 gadu perspektīvā tās darba vietas, pēc kurām būs pieprasījums,.

ierosina Starptautiskā komerciālā profesionālā un vispārējās izglītības vidusskola

Profesionālās izglītības sekmīga attīstība ir būtisks priekšnosacījums tam, lai preventīvi samazinātu gados jauno bezdarbnieku skaitu. Prakse rāda, ka tieši profesionālo izglītības iestāžu beidzēji visātrāk iekļaujas darba tirgū – mācību laikā izejot praksi pie potenciālā darba devēja, kā arī jau paralēli mācībām, uzsākot strādāt.

Kā zināms, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2011. gada pirmajā ceturksnī reģistrēto bezdarbnieku, kas apguvuši arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību, īpatsvars no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita bija otrs zemākais valstī – 14,5%, uzreiz aiz bezdarbniekiem ar augstāko izglītību, kas bija 5,9% no kopējā bez darba palikušo cilvēku skaita, analizējot pa izglītības grupām.

"Šie dati norāda uz profesionālās izglītības lielo potenciālu, taču atbildīgajām valsts institūcijām, t.sk. Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) sadarbībā ar darba devējiem, ir daudz vairāk jāstrādā pie nākotnes profesiju pieprasījuma noteikšanas, nosakot 3 – 5 gadu perspektīvā prioritārā secībā tās darba vietas, pēc kurām būs pieprasījums. Jo ik pa laikam tiek ieviestas vai prognozētas jaunas, it kā pasaulē modernas profesijas, kam lokāli tiek izstrādātas atbilstošas mācību programmas, un cilvēki pēc tam nevar atrast darbu", stāsta Olga Dementjeva, Starptautiskās komerciālās profesionālās un vispārējās izglītības vidusskolas direktore.

Ar to, ka jebkuram mācīties gribētājam NVA mājas lapā ir publiski pieejamas tekošā gada darba devēju plānotās darbinieku skaita izmaiņas valstī, no kā var vadīties, izvēloties vienu vai otru profesiju, ir pa maz. Jo būtiski ir paskatīties garāka termiņa perspektīvā un par to aktīvi informēt audzēkņus un viņu vecākus, lai, pirms dodot priekšroku konkrētās profesijas / aroda apguvei, skolēniem būtu nosacīta skaidrība par nākotnes pieprasījumu darba tirgū.

"Tāpat, lai proftehnisko skolu reorganizācija patiesi sasniegtu savu mērķi – sniegt kvalitatīvu un darba tirgum atbilstošu profesionālo izglītību, tajā būtu ietverama vēl viena būtiska sastāvdaļa – profesionālās izglītības popularizēšana valstiskā mērogā. Tas ir nepieciešams, jo jauniešu vidū un visā sabiedrībā kopumā joprojām pastāv nereti maldīgs priekšstats par to, ka, mācoties profesionālajā vidusskolā, tiek pazaudēts viens gads, jo ierasto trīs gadu vietā šeit ir jāmācās četri gadi", norāda O. Dementjeva.

Svarīgi būtu arī lauzt stereotipu, ka profesionālās vidusskolas vai tehnikumi ir priekš tiem, kuri vienu vai citu iemeslu dēļ nav spējuši pilnvērtīgi apgūt mācību vielu vispārējā izglītības iestādē.

Tā tas nebūt nav. Kā zināms, virkne tehnikumu sagatavo 3. kvalifikācijas līmeņa speciālistus IT jomā, pārtikas tehnoloģijā un elektrotehnikā, kur ir jābūt ļoti labai spējai apgūt tieši tādus eksaktos priekšmetus kā matemātiku, ķīmiju, fiziku u.c.

Jāatzīmē, ka informācijas un komunikācijas pakalpojumi saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) prognozēm ir vieni no nākotnē pieprasītākajiem darba tirgū – tā, piemēram, 2011. gadā darba devēji šajā nozarē prognozēja 123 jaunas darba vietas.

   Tweet