Asoc. prof. Liliāna Civjāne*: Kas ir mūsdienu epidemiologs?


LilianaCivjane_Foto_NoPersonigaArhiva.
Laikā, kad pasaule dzīvo pandēmijas ēnā, varam maldīgi iedomāties, ka tik bieži piesauktais epidemiologs ir tikai cilvēks, kurš pēta epidēmiju un mēra saslimstību un mirstību. Patiesībā epidemioloģija ir daudzpusīga zinātne, kurā tiek veikti medicīnas pētījumi, lai iegūtu šos mērāmos rezultātus. Saslimstības un mirstības prognozēšana nav vienīgais epidemiologa darbs.

Mums ir svarīgi saprast, ka mūsdienu epidemioloģija ir daudznozaru zinātne. To iedala vairākos virzienos, tostarp, lauka epidemioloģijā, kur speciālisti pārbauda epidēmijas iespējas, strādājot lauka apstākļos, virulentu epidemioloģija, kur speciālisti epidēmijas gadījumos dodas uz inficētiem rajoniem, profilakses epidemioloģijā, kur speciālisti strādā ar vakcinēšanas novērtēšanu, apkārtējās vides epidemioloģijā, kur speciālisti strādā ar vides piesārņojumu, gaisa, trokšņu un radiācijas piesārņojumu, un pētnieciskā epidemioloģijā, kur speciālisti veic pētniecisku darbu, strādājot klīniskos un neklīniskos pētījumos. Pētniecības epidemiologi veic dažādus pētījumus ne tikai par slimībām, bet par visiem faktoriem, kuri varētu būt saistīti ar cilvēka veselību, piemēram, par apkārtējas vides ietekmi, dzīves kvalitāti, stresu. Kā viens no piemēriem, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē pašreiz norit starptautiski epidemioloģiski pētījumi par bērnu ar autisma sindromu diagnostiku, ārstēšanas metodēm un to vecāku stresa un izdegšanas problemātiku. Otrais lielais pētījums, kuru veic LU Medicīnas fakultāte, ir par ar novecošanu saistītiem stereotipiem un ar tiem saistītiem veselības faktoriem medicīnas personāla vidē. Līdz ar to var redzēt, cik plaša var būt pētnieciskā bāze epidemioloģiskiem pētījumiem.

Mūsdienās starptautiski pieņemtā medicīnisko pētījumu prakse paredz dažādu jomu speciālistu iesaisti. Tā, piemēram, medicīnas pētījuma pamatojumu izstrādā ārsts-klīniķis, kurš izprot medicīnas problemātiku un atbilstošo pētījumu trūkumu. Pamatojoties uz to, epidemiologa darba uzdevums ir izstrādāt piemērotu pētījuma dizainu, paredzot maksimāli precīzu datu ievākšanas metodiku, lai samazinātu iespējamo pētījuma sistemātisko kļūdu.. Turklāt epidemiologs ir atbildīgs arī par pētījuma protokolu izstrādāšanu un pētījuma ētikas atļaujas saņemšanu un ētisko pētījumu nodrošināšanu. Viņš arī ir iesaistīts datu savākšanas procesā, pārliecinoties par to pareizību un atbilstību gan pētījuma, gan ētiskām prasībām. Apkopotos datus saņem medicīnas statistiķis, kurš veic statistikas analīzi. Savukārt epidemiologa uzdevums tālāk jau ir izvērtēt rezultātu iespējamību no savstarpējās mainīgo saiknes viedokļa, saprast to atbilstību citu pētījumu datiem un fizioloģiskajiem pamatojumiem.

Tajos gadījumos, kad pētījuma rezultāti ir būtiski sabiedrības veselības politikas veidošanai vai izmaiņām, arī epidemiologam ir jāpiedalās rezultātu apspriešanā sabiedrības veselības iestādēs. Tas apliecina, ka epidemiologiem bez iepriekšminētām zināšanām un prasmēm jābūt arī izpratnei par sabiedrības veselības organizāciju struktūru un politikas veidošanas pamatprincipiem.

2018. gada dati liecina, ka Latvijā uz to brīdi bijušas 70 darba vietas medicīnas statistiķiem un 29 veselības aprūpes statistiķiem. Jāpatur prātā tas, ka medicīniskā statistika ievērojami atšķiras no tehniskās statistikas tā iemesla dēļ, ka cilvēka ķermenis ir daudz sarežģītāka struktūra par kādas tehniskas iekārtas detaļu. Līdz ar to, strādājot ar medicīnisko statistiku, kura saistīta ar cilvēku, jāsaprot medicīnas pamati un jārēķinās, ka visi esam dažādi gan no ģenētikas, gan no dzīvesveida, gan no citu faktoru skatupunkta.

Paturot prātā, ka šādus speciālistus līdz šim Latvijā nesagatavoja, darba vietu skaits ar laiku tikai pieauga. Lai priekšdienām nodrošinātu tādus augsti kvalificētus epidemioloģijas un medicīniskās statistikas speciālistus, kuri pārzina un izstrādā epidemioloģisko un citu pētījumu metodoloģiju, spēj veikt sarežģītu datu analīzi un interpretēt rezultātus, balstoties uz jaunākajām starptautiskajām atziņām un atbilstoši starptautisko organizāciju pieprasītajiem standartiem Latvijas un Baltijas veselības sistēmai gan reģionālā, gan valstiskā un starptautiskā līmenī, šogad Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē izveidojām Baltijā unikālu, jaunu maģistra studiju programmu “Epidemioloģija un medicīniskā statistika”. Liekot lietā savu divdesmit piecu gadu pētniecības darba pieredzi ārvalstīs epidemioloģijas jomā un pulcinot jomas ekspertus no Vācijas, Īrijas, Nīderlandes, Izraēlas un citām valstīm, varam apgalvot, ka jaunā iespēja studēt šajā programmā paver durvis uz nozari, bez kuras ne šodien, ne nākotnē sabiedrība nespēs iztikt.

* Autore Liliāna Civjāne ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore un jaunveidotās maģistra studiju programmas “Epidemioloģija un medicīniskā statistika” direktore, epidemioloģe ar vairāk nekā 25 gadu studiju, pētnieciskā darba pieredzi Izraēlā un Vācijā. Pētnieciskās intereses saistītas ar vides un sociālo epidemioloģiju.

** Maģistrantūras studiju programma “Epidemioloģija un medicīniskā statistika” tapusi projekta “Starptautiski konkurētspējīgu un Latvijas tautsaimniecības attīstību veicinošu studiju programmu izveide Latvijas Universitātē” (projekta Nr.8.2.1.0/18/A/015) ietvaros. Projektā piedalās astoņas Latvijas Universitātes fakultātes un tiek izstrādātas septiņpadsmit jaunas studiju programmas.

 

Kitija Balcare, Latvijas Universitāte
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums