Profesors: Labi un kvalificēti juristi ir un būs nepieciešami vienmēr


Jānis Načisčionis public. foto
Latvijā juristu pārprodukcijas šobrīd noteikti nav. Labi un kvalificēti juristi ir un būs nepieciešami vienmēr. Ja ielūkojamies, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā, tad redzēsim, ka ir daudz vakanču, kas attiecas tieši uz juridiskajām profesijām, turklāt gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē, piemēram, Latvijas Republikas Saeimā, norāda Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns, profesors Jānis Načisčionis. Viņš norāda, ka aktuāls ir arī jautājums par iemesliem, kādēļ visi juristi nestrādā savā specialitātē, un atgādina, ka tie, kas mērķtiecīgi virzās pa karjeras kāpnēm, sasniedz savu, pat visaugstāko mērķi. Tas ir smags darbs sevis izglītošanai un pilnveidošanai. Lai kļūtu par juristu, jābūt gatavam visu mūžu mācīties.

Plašas karjeras iespējas

Tas, ka jaunais Valsts prezidents Egils Levits savu komandu veido no pieredzējušiem juristiem kārtējo reizi apliecina, ka jurists savu karjeru var veidot jebkurā jomā - sākot no privātā sektora beidzot ar valsts pārvaldi. Jurists var strādāt komercsabiedrībā, apkalpojot to, pats var veidot komercsabiedrību un kļūt par darba devēju. Jurists var strādāt nevalstiskā organizācijā, pārstāvot organizācijas un arī sabiedrības intereses, piemēram, dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Var strādāt valsts pārvaldē, sniedzot juridiskos pakalpojumus, vai valsts pārvaldes iestādēs, ieņemot jurista, vai juriskonsulta amatus, vai arī ieņemt amatus kā departamentu vadītāji (vietnieki), jurists var strādāt valsts pārvaldes iestādē kā administratīvais vadītājs.

Valsts attīstības sekmēšana

Egils Levits arī atgādināja, ka valstī pēc tās nodibināšanas, Valsts prezidents bija jurists Jānis Čakste. Tāpat prezidents savās uzrunās apliecināja tiesiskuma stiprināšanu, labas pārvaldības nodrošināšanu un cilvēktiesību ievērošanu. Manuprāt, laba pārvaldība, cilvēktiesību nodrošinājums un, jo īpaši, tiesiskums saistāms ar likuma varu un tālāku demokrātijas attīstību valstī. Atbilstoši pamatotām politiskām nostādnēm, tiesībām ir jānodrošina ekonomikas attīstība valsts, sabiedrības un katra cilvēka labā. Un esmu pārliecināts, ka mūsu juristi to spēj.

Atzīti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs

Ar Latvijā iegūto izglītību tiesību zinātnēs mūsu juristi ir konkurētspējīgi arī ārvalstīs. Atkarībā no katras valsts tiesiskā regulējuma, papildus tam, ka ir diploms, jākārto arī papildus eksāmens. Līdzīgi, kā pie mums, lai strādātu noteiktās profesijās, piemēram, par zvērinātu notāru, zvērinātu tiesu izpildītāju, papildus iegūtai jurista kvalifikācijai, ir kārtojams eksāmens. Tomēr jāņem vērā, ka mūsu diplomus atzīst visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Eksāmens nav kvalitātes rādītājs

Vienas no izmaiņām, ka nākotnē skars topošos juristus, ir valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens. Eksāmens vienmēr ir bijis un būs pārbaudījums. Arī noslēguma eksāmens, beidzot studiju kursu, var būt bubulis. Bet par kvalifikācijas eksāmenu vēl būs daudz diskusiju, piemēram, šogad 25. jūlijā Konstitucionālās politikas seminārā. Diskusija var būt par noteikumiem, kuri paredz diezgan diskriminējošu situāciju, gan gatavojot eksāmena jautājumus, gan veidojot eksaminācijas komisijas, gan par tiesību nozarēm, kurās kārtojami eksāmeni. Tradicionāli šajos semināros piedalījās arī jurists E. Levits. Cerams, ka Valsts prezidenta amata pienākumi būs saplānoti tā, lai E. Levita kungs būtu seminārā arī šogad. Jurista eksāmens tika ieviests ar domu „celt studiju kvalitāti”, it kā pēc Vācijas parauga. Manuprāt, eksāmens nav kvalitātes rādītājs. Savukārt, studiju kvalitāti pārbauda un nodrošina ar akreditācijas procesu, ko nodrošina Akadēmiskās informācijas centrs.

Akadēmiskās un profesionālās iespējas

Tiesību zinātnes Latvijā var apgūt kā akadēmiskās, tā profesionālās studiju programmās. Profesionālās studijas pašam studējošajam nozīmē jau studiju laikā iegūtas kompetences un pieredzi, izejot praksi, lai būtu konkurētspējīgs darba tirgū, strādājot, atbilstoši iegūtai kvalifikācijai. Iegūtā izglītība un prakses sniedz iespēju strādāt kā pašnodarbinātai personai vai veidot savu biznesu. Darba devējam cilvēks ar šādu izglītību nozīmē kvalitatīvi sagatavotu speciālistu, kas uzreiz iekļaujas darba pienākumu veikšanā, nodrošinot juridiskos pakalpojumus darba devēja interesēs.

Autors: Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns, profesors Jānis Načisčionis

Biznesa augstskola Turība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  kondicionieri