Swedbank Finanšu laboratorija: jaunāko klašu skolēni labāk par vidusskolēniem zina, ko iesākt, saskaroties ar finanšu kr


foto;www.3dnews.ru
Kopš šī gada februāra Swedbank centrālajā ēkā darbojas unikāla interaktīva finanšu pratības skola bērniem – Finanšu laboratorija, kuru līdz maija beigām apmeklējušas jau 170 klases jeb vairāk nekā 3900 skolēnu no visas Latvijas. Izvērtējot skolēnu zināšanas, visās vecuma grupās no 4. līdz 12. klasei grūtības sagādājuši līdzīgi jautājumi, piemēram, kādi ir naudas plānošanas soļi vai kā rīkoties, saskaroties ar iespējamu krāpniecību, liecina Swedbank apkopotie dati. Vienlaikus novērojama interesanta tendence – jo jaunāki bērni, jo labāka izpratne par elementāru finanšu drošību, liecina 568 bērnu aptaujas anketās sniegtās atbildes.

Lielākoties bērni vislabākās zināšanas demonstrējuši jautājumā par paroļu drošību savu datu aizsardzībai internetā – tajā sniegts visvairāk pareizu atbilžu, norādot, ka droša parole nesatur personisku informāciju, nav viegli atminama un ir veidota gan no lielajiem, gan mazajiem burtiem un skaitļiem. Uz šo jautājumu pareizi atbildējuši 93% 4.–6. klašu skolēnu, kā arī 89% vidējās vecuma grupas jeb 7.–9. klašu skolēnu, tomēr zīmīgi, ka paši mazākie šajā jautājumā pārspēj vecākos biedrus.

Visgrūtākie 4.–6. klašu skolēniem izrādījušies jautājumi par to, kādiem nolūkiem nav iespējams aizņemties naudu (tikai 36% pareizu atbilžu) un kādi ir naudas plānošanas soļi (38% pareizu atbilžu). Tas izrādījies ciets rieksts arī 7.–9. klašu skolēniem, kas pareizi atbildējuši vien 42% gadījumu. Jāpiebilst, ka lielākās grūtības pamatskolas vecāko klašu skolēniem sagādājis jautājums par nepieciešamajām prasmēm, lai konkurētu ar tehnoloģijām darba tirgū – tikai trešā daļa spējuši atbildēt, ka tehnoloģijas nespēs konkurēt ar cilvēka empātiju, radošumu un sociālo inteliģenci.

Īpaši pārsteidzoši rezultāti vērojami jautājumā par to, kā rīkoties, saskaroties ar krāpnieciskiem darījumiem internetā, piemēram, ko darīt, ja svešinieks lūdz nelielu samaksu, lai nenodotu draugu policijā. Uz šo jautājumu pareizi atbildējuši apmēram puse 4.–9. klašu audzēkņu, kamēr tas izrādījies visgrūtākais jautājums vidusskolas vecuma skolēniem: tikai 24% vidusskolēnu spējuši atzīmēt vēlamo rīcību šādā situācijā – ignorēt ziņu vai kopā ar vecākiem izlemt, kā tālāk rīkoties.

“Finanšu pratības jeb prasmes pārvaldīt savas finanses pirmās iemaņas bērni apgūst ģimenē, vērojot, kā finanses plāno un kādu finanšu kultūru izkopj viņu vecāki. Tāpēc zināmā mērā bērnu atbildes mums raksturo sabiedrības finanšu pratību kopumā. Skola ir piemērotākā vide, kurā veicināt izpratni par naudas pārvaldīšanu, lai stiprinātu kopējo finanšu pratības līmeni sabiedrībā. Svarīgi izglītības standartā ir palielināt uzsvaru uz prasmju attīstību finanšu jomā, jo ar finansēm un ekonomiskām dilemmām jāsaskaras ikvienam jau salīdzinoši agrā vecumā, piemēram, izlemjot, kā finansēt studijas izmaksas augstskolā ,” norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Pēc aktīvās mācību sezonas Finanšu laboratorija nesnaudīs arī vasarā, kad skolēni dosies brīvlaikā – dienas nometnes “Brīnumzeme” ietvaros no 4. līdz 26. jūlijam notiks nodarbību cikls “Mazais finansists”, kurā 7–11 gadus veci bērni aizraujošās nodarbībās varēs izprast, kas ir nauda, kur to iegūst, kādi ir naudas veidi un drošība, kā veidot veselīgas attiecības ar finanšu pasauli u. tml.

“Tas, kā saimniekos mūsu bērni, noteiks valsts nākotnes attīstības virzienu. Mūsu uzdevums ir jau skolas vecumā radīt viņos izpratni par to, ka efektīva finanšu pārvaldība ir veids, kā iegūt līdzekļus lielāku mērķu sasniegšanai. Darot to bērniem saprotamā un aizraujošā veidā, jau laikus varam parādīt, ka finanses un ekonomika nav garlaicīgs un abstrakts mācību priekšmets, bet dzīvei ļoti noderīgas prasmes,” saka R.Jansons.

Swedbank Finanšu institūts
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli