Izglītības eksperte: bērniem trūkst intereses par skolu


public. foto
Runājot par dažādu valstu izglītības pieredzēm, Skandināvijas valstis visbiežāk tiek minētas kā pozitīvais piemērs. Piemēram, Norvēģijā izglītība ir bezmaksas, bērni līdz sešu vecumam apmeklē valsts vai privātos bērnudārzus un no sešiem gadiem dodas uz skolu. Pamatskolu bērni beidz pēc desmit gadiem. Jaunieši vecumā no 16 līdz 19 gadiem iet vidusskolā. Visiem tiek sniegtas profesionālās prasmes, un jaunieši tiek sagatavoti, lai varētu iestāties universitātēs. Visiem ārvalstu bērniem ir tiesības iegūt izglītību. Izklausās pēc ideālas sistēmas, taču paši norvēģi atzīst – pirms 20 gadiem īstenotā izglītības reforma, kas paredzēja skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, radījusi nopietnas sekas, īpaši zēniem.

Atteicās no idejas par mācībām caur rotaļām

Ja agrāk Norvēģijā bērni skolas gaitas uzsāka no septiņu gadu vecuma kā daudzviet Eiropā, tad 1997. gadā tika īstenota izglītības reforma un bērnu skolā sāka sūtīt no sešu gadu vecuma, līdzīgi kā vēlējās Izglītības un zinātnes ministrija Latvijā. Ja sākotnēji pirmo gadu skolā solīja veidot tādu pašu kā bērnudārzā – ar rotaļām, spēlēm, diendusu u.tml., tad pēc kāda laika no šīs idejas atkāpās, un jau no pirmā gada sākās pilnvērtīgas skolas gaitas.

Sekmes nav uzlabojušās

Netika veikti nekādi pētījumi par to, kādu ietekmi tas atstās uz bērniem, kādas izmaiņas radīs u.tml. Reformas mērķis bija panākt, lai bērni apgūst nepieciešamās prasmes un zināšanas agrāk un labāk. Tagad, kad ir pagājuši jau 20 gadi kopš reformas ieviešanas, bērnu sekmju un zināšanu novērtējumi liecina, ka sekmes nav uzlabojušās. Bērni, kuri gājuši skolā no sešu gadu vecuma, raksta un lasa tādā pašā līmenī kā bērni, kuri gājuši skolā no septiņiem gadiem.

Vērojamas reformas negatīvās sekas

Uzlabojumu sekmēs nav, tieši pretēji – ir vērojamas reformas negatīvās sekas. Tās īpaši izpaužas tieši zēniem, kuri ir mazāk nobrieduši nekā meitenes. Zēni, kuri sākuši iet skolā agrāk, lielākoties nespēj pietiekami koncentrēties, lai pilnvērtīgi piedalītos stundās, nereti viņi nesaprot skolotāja prasīto tādā līmenī, kā būtu nepieciešams. Zēniem, kuri uzsākuši skolas gaitas no sešiem gadiem, ir daudz sliktāki rezultāti mācībās. Nespēja koncentrēties, trauksmainība, nespēja sekot līdzi mācību stundai ir samilzusi līdz tādai pakāpei, ka valdība beidzot lēmusi īstenot apjomīgu pētījumu, lai saprastu, kā mainījusies bērnu fiziskā un garīgā veselība.

Bērni zaudējuši interesi par mācībām un skolu kopumā

Virkne izglītības un pedagoģijas nozares profesoru jau pauduši viedokli, ka rezultāts agrākai skolas gaitu sākšanai ir tāds, ka bērni zaudējuši interesi par mācībām un skolu kopumā. Publiskajā telpā parādās arī virkne vecāku viedokļu, kuri pauž skepsi un negatīvu vērtējumu tik agrai skolas gaitu uzsākšanai.

Arī mēs Norvēģijā esam informēti par aktīvajām debatēm Latvijā, kas izcēlās pēc ministrijas plānotajām reformām, un jāsaka, ka lēmums atcelt šo ideju bijis pareizs. Bez nopietniem un apjomīgiem pētījumiem par plānoto izmaiņu ietekmi uz bērnu veselību nevar veikt tik būtiskas izmaiņas.

 

Autors: Ivonna Lindstate (Yvonne Lindstad), Norvēģijas izglītības nozares pārstāve


 

Communications & Strategies
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  jumts  Аренда автобусов в Мюнхене  vannu restaurācija