Vairākas organizācijas un augstskolas aicina Valsts Prezidentu neizsludināt grozījumus Augstskolu likumā

Vairāku augstskolu vadītāji un nevalstiskās organizācijas nosūtījušas lūgumu Latvijas Republikas Prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt 2018.gada 21.jūnijā Saeimā pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz angļu un krievu valodas lietojuma ierobežošanu, atgriežot tos atpakaļ parlamentā atkārtotai caurlūkošanai.

Vēstuli parakstījuši Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Transporta un sakaru institūts, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”, Latvijas Darba devēju konfederācija, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Interneta asociācija un Latvijas – Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.

Organizācijas norāda, ka grozījumi rada būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo gan krievu, gan angļu valodas lietojuma ierobežošana privātajās augstskolās krasi samazinās izglītības eksporta iespējas. Pašreiz Latvijā mācās vairāki tūkstoši ārvalstu studentu, kuri, veicot maksājumus gan par studijām, gan dzīvesvietas īri, ēdināšanas, transporta un citiem pakalpojumiem ik gadu nodrošina ievērojamu pienesumu valsts budžetam, kas mērāms vairākos simtos miljonu eiro.

Vēstulē norādīts, ka pašreiz Latvija, pretstatā Lietuvai un Igaunijai, attīstījusi veiksmīgu sadarbību izglītības eksportā ar NVS valstīm un Gruziju, piedāvājot konkurētspējīgas studiju programmas un nodrošinot veiksmīgu jauniešu piesaistīšanu. Tāpat arī organizācijas un augstskolas norāda, ka veids, kā tika pieņemti grozījumi ir nepieņemams, jo izmaiņas Saeimā parādījās īsu laiku pirms pēdējā jeb trešā balsojuma, neizdiskutējot par kopējo ietekmi uz nozari.

“Lai arī vārdos politiķi un partijas pauž atbalstu izglītības eksportam, darbos redzam pilnīgi pretējo, jo nav saprotams, kā ar šādiem likuma grozījumiem tiktu veicināta augstākās izglītības sistēmas attīstība un ārzemju studentu piesaiste,” saka TSI rektora p.i. Juris Kanels. “Tādēļ aicinām Valsts Prezidentu R.Vējoni šajā jautājumā pieņemt izsvērtu, visām ieinteresētajām pusēm pieņemamu lēmumu, kurš negrautu veiksmīgi augošu nozari jeb izglītības eksportu kā rietumu, tā austrumu virzienos.”

Vēstulē norādīts, ka apstiprinātie grozījumi Augstskolu likumā nav apspriesti ne Ministru kabineta sēdē, ne arī ar nozares pārstāvjiem, kā arī priekšlikums nav izdiskutēts ar Finanšu ministriju par ietekmi uz budžetu. “Nav pamatoti piemērot vienlīdz apjomīgus valodu ierobežojumus gan valsts, gan privātajām augstskolām, jo būtiski atšķiras finansējuma struktūra, kur vienas saņem dotācijas no valsts budžeta, bet otrām jādomā, kā attīstīties laikā, kad vietējo jauniešu skaits samazinās,” norāda RISEBA mācību prorektors Ilmārs Kreituss.

Pašreiz Latvijā mācās vairāk nekā 7500 ārvalstu studentu un to skaitam ir tendence pieaugt par vidēji 10% gadā.

Rūta Grikmane
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  jumts  Аренда автобусов в Мюнхене  vannu restaurācija