Tehnikas un zinātnes progresa virzītājs – CERN – raidījumā "Aculiecinieks"


foto;Latvijas Televīzija
Par Eiropas Kodolpētījumu organizāciju jeb CERN mēdz teikt: "Te rītdiena ir jau šodien. Neticamais te kļūst par īstenību." Sestdien, 3. februārī, raidījumā "Aculiecinieks" Latvijas Televīzija piedāvās skatītājiem ekskluzīvu iespēju aplūkot, kā zinātnieki strādā vietā, kur top nākotnes zinātne.

Šveicē, Francijas pierobežā zem Juras kalniem tiek veikti smalki kodolfizikas pētījumi, kas virza pasaules tehnikas progresu un ekonomisko attīstību. 1954. gadā dibinātā Eiropas Kodolpētījumu organizācija ir kā maza valsts valstī. Tur atklātas daudzas lietas, bez kurām nav iedomājama dzīve šodien. Piemēram, 1989. gadā CERN tika izgudrots internets, tāpat turienes zinātnieki izgudrojuši skārienjūtīgos ekrānus.


foto;Latvijas Televīzija

100 metru dziļumā izvietota viena no lielākajām zinātnes laboratorijām pasaulē - 27 kilometrus garais Lielais hadronu paātrinātājs. Tas ir pasaulē lielākais un spēcīgākais daļiņu paātrinātājs, ar kura palīdzību 2012. gadā atklātas elementārdaļiņas, kas matērijai piešķir masu, jeb Higsa bozons.

Eiropas Kodolpētījumu organizācijas gada budžets ir apmēram viens miljards eiro. To veido 22 dalībvalstu un 5 asociēto valstu iemaksas. Piemēram, Vācija vien pērn CERN budžetā iemaksāja 228 miljonus, Lielbritānija – 169, bet Francija – 160 miljonus. Finansiālos ieguldījumus valstis atgūst zināšanu, izgudrojumu un ekonomiskās attīstības veidā. Arī Latvija izteikusi vēlmi iestāties šajā prestižajā zinātnes klubā.

Šobrīd CERN strādā divi pētnieki no Rīgas Tehniskās universitātes. Latvijas Televīzijai bija ekskluzīva iespēja tikties ar viņiem un apmeklēt CERN laboratorijas. Plašāks stāsts par to, kā top nākotnes zinātne – sestdien, 3. februārī, plkst. 18.20, LTV1 raidījumā “Aculiecinieks”. Raidījuma autori – žurnāliste Judīte Čunka un operators Ivans Milovs.

Latvijas Televīzija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles