Jāsamazina pārtikas izšķērdēšanu Eiropā

Strasbūra, 19.janvārī.
Līdz 50% no ēšanai derīgās pārtikas nonāk ES mājsaimniecību, lielveikalu un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu atkritumos. Vienlaikus 79 miljoni ES iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un 16 miljoni ir atkarīgi no labdarības iestāžu nodrošinātas pārtikas. Parlaments ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā aicina steidzami rīkoties, lai līdz 2025. gadam uz pusi mazinātu pārtikas šķērdēšanu Eiropā un uzlabotu trūcīgo iedzīvotāju piekļuvi pārtikai.

Pārtikas šķērdēšana notiek visos posmos — par to atbildīgi gan ražotāji, gan apstrādātāji, mazumtirgotāji, ēdinātāji un patērētāji, tāpēc deputāti aicina uz saskaņotu stratēģiju, apvienojot ES un dalībvalstu līmeņa pasākumus, lai uzlabotu pārtikas piegādes un patēriņa efektivitāti ikvienā nozarē un steidzami risinātu pārtikas izšķērdēšanas problēmu. Komisija publicējusi pētījumu, kurā atzīts: ja netiks īstenoti pasākumi, pārtikas izšķērdēšana līdz 2020. gadam var pieaugt vēl par 40%.

"Nākotnē nopietnākā problēma būs apmierināt pieaugošo pārtikas pieprasījumu, kas pārsniegs piedāvājumu. Mēs vairs nedrīkstam noskatīties, kā ēšanai pilnībā derīgu pārtiku izmet atkritumos. Tā ir ne vien ētiska, bet arī ekonomiska un sociāla problēma ar ievērojamu ietekmi uz vidi", pirms balsošanas uzsvēra Parlamenta rezolūcijas izstrādātājs Salvatore Caronna (S&D, Itālija).

Atbilstoša marķēšana un iepakojums
Lai izvairītos no situācijām, kad mazumtirgotāji piedāvā pārtiku īsi pirms derīguma termiņa beigšanās un tādējādi palielina iespēju, ka tā tiks izmesta, varētu ieviest divējādus termiņus uz iepakojuma — termiņu, līdz kuram produkts ir jāpārdod un termiņu, līdz kuram tas jāpatērē, norādīts rezolūcijā.

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt patērētāju izpratni par atšķirību starp kvalitātes marķējumu "ieteicams līdz" ("best before") un drošības marķējuma "izlietot līdz" ("use by").

Lai patērētāji varētu iegādāties vien tik daudz pārtikas, cik nepieciešams, pārtikai jābūt pieejamai dažādos iepakojumos un to formai jāveicina ilgāka pārtikas uzglabāšana.

Jāatbalsta atbildīgi sabiedriskie ēdinātāji
Ar publiskā iepirkuma noteikumiem vajadzētu veicināt to, lai ēdināšanas vai viesu uzņemšanas līgumus piešķirtu piegādātājiem, kas izmanto vietējos produktus un pārpalikušo pārtiku atdod trūcīgiem iedzīvotājiem, nevis vienkārši izmet.

No visas ES nelietderīgi izšķērdētās pārtikas 42% nonāk mājsaimniecību atkritumos, 39% izmet ražotāji, 5% — mazumtirgotāji, savukārt par 14% no Eiropā izšķērdētās pārtikas ir atbildīgas ēdināšanas iestādes.

Uzlabot izglītošanu par pārtiku
Lai līdz 2025. gadam radikāli mazinātu pārtikas šķērdēšanu, jāīsteno jaunas informēšanas kampaņas ES un dalībvalstu līmenī. Sabiedrība jāinformē par to, kā nešķērdēt pārtiku un dalībvalstīm skolās un citās izglītības iestādēs jāpiedāvā kursi par pārtikas glabāšanu un gatavošanu un atbrīvošanos no tās, uzsvērts rezolūcijā. Lai veicinātu pārtikas ilgtspējīgu izmantošanu, deputāti aicina 2014. gadu noteikt par "Eiropas gadu cīņai pret pārtikas izšķērdēšanu".

   Tweet