Eiropas Parlaments skatīs jautājumu par Mistral tipa kuģu pārdošanu Krievijai

Pēc Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa (JL, ETP) ierosinājuma nākamnedēļ Strasbūras sesijā tiks skatīts jautājums Padomei par Kopējo ārlietu un drošības politiku. Jautājums tika ierosināts pēc Francijas un Krievijas pārrunu uzsākšanas par Mistral klases kuģu pārdošanu Krievijai. Paredzēts, ka Parlaments pieņems rezolūciju par kopējo ārlietu un drošības politiku un ieroču tirdzniecību.

"Nav pieņemami, ka atsevišķas Eiropas valstis joprojām cenšas realizēt individuālu politiku, kas kaitē citu Eiropas Savienības dalībvalstu drošības interesēm. Esmu gandarīts, ka uz manu ierosinājumu atsaucās kolēģi no citām valstīm un ir izdevies panākt šī jautājuma izskatīšanu Eiropas Parlamentā.

Tas nozīmē, ka vairumam Eiropas valstu tomēr ir svarīgi, ka tiek panākts kopējs viedoklis drošības jautājumos, lai neatkārtotos situācijas, kad vienas Eiropas Savienības dalībvalsts rīcība pārkāpj otras intereses" norāda Krišjānis Kariņš.

Līdz ar Kariņu jautājumu līdzparakstījuši arī deputāti no Polijas, Zviedrijas, Dānijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Somijas.

Jau iepriekš Baltijas valstu un Gruzijas amatpersonas paudušas bažas par iespējamo Mistral kuģu pārdošanu Krievijai, līdz ar ko Krievijas Federācija iegūs visjaunākās paaudzes NATO valstu bruņojumu.

Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī īpašajā Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejā.

Mājas lapa: http://www.karins.lv

Faktu lapa par Francijas un Krievijas Mistral kuģu pārdošanas darījumu:

• Mistral klases kuģi ir amfībijas uzbrukuma tipa kuģi, zināmi arī kā helikopteru bāzes kuģi. Tie ir spējīgi transportēt un izsēdināt 16 helikopetrus, četras izsēdināšanas baržas, līdz 70 motorizētajām vienībām, ieskaitot 14 Leclerc tankus, vai 40 tanku bataljonu un 450 kareivjus. Kuģis var funkcionēt arī kā flotes komandcentrs. Uz kuģa ir 69-vietīga slimnīca. Kuģis sver 21 500 tonnas un ir 299 metrus garš, tā cena 400-500 milj. EUR;

• Krievijai līdz šim brīdim nav šāda tipa kuģu, kuri spētu izsēdināt karaspēka vienības krastā;

• Francija un Krievija veic sarunas jau vairāk nekā gadu par šo kuģu iegādi. Šis būtu pirmais lielākais Krievijas ieroču darījuma ar kādu NATO valsti. Ja darījums tiks noslēgts, tad tas būs lielākais kuģis kādu Krievija jebkad būs iegādājusies;

• Kopš pavasara ir ticis diskutēts, vai šos kuģus Francija ir gatava pārdot ar visu ekipējumu, kas nozīmētu NATO tehnoloģiju nonākšanu Krievijas Federācijas rīcībā. Otrs diskusiju objekts ir šo kuģu būvniecības vieta. Francija vēlas šos kuģus (kopuma noris sarunas par 4 vienību iegādi) būvēt Francijā, savukārt Krievija vēlas, lai būvniecība noris Kaļiņingradā vai Sanktpēterburgā;

• Nav skaidrības par to, kur Krievija izvietos šos kuģus un kamdēļ tai nepieciešami uzbrukuma tipa kuģi. Ir izskanējušas versijas, ka tie tiks izvietoti Baltijas un Melnajās jūrās, par to savu neapmierinātību ir paudušas Baltijas valstis un Gruzija;

• NATO dalībvalstis, tai skaitā ASV, paudušas bažas par NATO tehnoloģiju nonākšanu Krievijas rīcībā. ASV ir norādījusi, ka Gruzijas un citu Austrumeiropas valstu bažām par šo kuģu pielietojumu ir pamats;

• Krievija joprojām nepilda ar Francijas prezidenta N.Sarkozī palīdzību noslēgto pamieru starp Gruziju un Krieviju. Augsta Krievijas armijas amatpersona izteikusies, ka gadījumā, ja Krievijai būtu bijuši šādi kuģi Gruzijas konflikta laikā, Tbilisi ieņemšana viņiem nesagādātu nekādas grūtības;

• Augustā Krievijas amatpersonas paziņoja par starptautiska konkursa rīkošanu par kaujas kuģu iegādi, kurš visticamāk noslēgsies septembrī. Gatavību būvēt šādus kuģus ir izteikušas arī Spānija un Nīderlande;

• Eiropas Parlaments septembra pirmajā sesijā skatīs jautājumu Padomei par kopējo ārlietu un drošības politiku, kuru ierosināja Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (JL, ETP) reaģējot uz informāciju par Francijas un Krievijas iespējamo darījumu par Mistral kuģu pārdošanu.