8. jūlijs 2010 08:11
Eiropas Parlaments balsojums par finanšu uzraudzības likumprojektiem ir nepārprotams signāls dalībvalstu valdībām, ka vienīgais risinājums ir pamatīga reforma, kas izveido spēcīgas Eiropas līmeņa iestādes. Šīm institūcijām nepieciešamas pilnvaras pieņemt lēmumus, lai turpmāk savlaicīgi novērstu krīzes un banku glābšanu par nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Parlaments atbalstīja priekšlikumus par trim Eiropas uzraudzības iestādēm, kurām tiks piešķirtas pilnvaras kontrolēt banku, biržu un apdrošinātāju prakses nozares. Šīs iestādes varēs pieņemt individuālām finanšu iestādēm adresētus lēmumus, piemēram, bankai, kura nav izmainījusi praksi, kas novērtēta kā nedroša. Tās arī varēs izšķirt strīdus starp nacionālajām uzraudzības iestādēm un ar šo institūciju starpniecību uzraudzīt lielas pārrobežu finanšu iestādes.
Lai rēķins par nākamajām finanšu krīzēm negultos uz nodokļu maksātāju pleciem, balsojums arī pilnvaro Eiropas Parlamenta pārstāvjus panākt, ka katrai no trim augstākminētajām nozarēm tiek izveidots īpašs stabilitātes fonds.
Lai trīs uzraudzības iestādes varētu sadarboties, deputātu skatījumā tām jāatrodas Frankfurtē, nevis dažādās Eiropas vietās. Tomēr lielākajos finanšu centros varētu atrasties to pārstāvniecības.
Eiropas Sistēmisko risku komiteja ļaus labāk novērtēt riskus
Deputāti arī atbalstīja grozīto likumprojektu par Eiropas Sistēmisko risku komiteju (ESRK), kuras uzdevums ir vērtēt Eiropas ekonomikā uzkrāto risku. Galvenais mērķis ir nodrošināt, ka riska izvērtēšana Eiropā notiek labāk un skaidrāk, līdz ar to būs iespējama arī ātrāka un atbilstošāka reakcija.
Grozītais likumprojekts paredz, ka noteiktie riska līmeņi ir skaidrāki. ESRK jāattīsta ES vienots rādītāju kopums, kas nodrošinās vienotu izpratni par bīstamības pakāpi. Priekšlikums prasa, lai ESRK izveidotu krāsu kodus dažādiem riska līmeņiem. Šo sistēmu ESRK izmantotu, brīdinot vai sniedzot ieteikumus. Lai veicinātu šīs iestādes atpazīstamību un ticamību, tā jāvada Eiropas Centrālās bankas prezidentam.
Turpmākie soļi
Šodienas balsojums ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalsta Eiropas Parlamenta pārstāvjus sarunās ar dalībvalstīm (ES Padomi). Balsojums sarunu vedējiem arī dod papildu laiku, lai panāktu vienošanos, kas ļauj likumprojektus pieņemt 1.lasījumā. Galveno politisko grupu priekšsēdētāji atsevišķā deklarācijā skaidri norāda, ka nākamie soļi jāsper ES Padomei, kam jāpiedāvā abām pusēm pieņemams risinājums.
Pieņemtie teksti kalpos kā Eiropas Parlamenta pilnvaras tā pārstāvju sarunām ar ES Padomi (dalībvalstu valdību pārstāvjiem), lai panāktu vienošanos tuvākajā nākotnē – iespējams, tūlīt pēc vasaras pārtraukuma.
http://www.europarl.europa.eu/members/expert/alphaOrder/view.do?language=EN&id=28295
Iveta ĶELPE