Eiropas Savienības Tiesa atbalsta Latvijas viedokli jautājumā par ES pilsonības atņemšanu

2.martā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesa pieņēma spriedumu lietā C-135/08 Rottmann par Eiropas Savienības pilsonību.

Lietas pamatā ir situācija, kādā Austrijas pilsonis Janko Rottmann nonāca, iegūstot Vācijas pilsonību viltus ceļā, t.i., apzināti noklusējot faktu, ka Austrijā attiecībā uz viņu tiek veikta tiesas izmeklēšana.

Bavārijas federālā zeme nolēma atņemt Janko Rottmann naturalizācijas kārtībā iegūto Vācijas pilsonību. Vācijas Federālā administratīvā tiesa pirms strīda izspriešanas nolēma uzdot jautājumu ES Tiesai, jo Vācijas un Austrijas pilsonības likumu mijiedarbības rezultātā Janko Rottmann kļūtu par bezvalstnieku.

ES Tiesai tika lūgta atbilde uz jautājumu, vai ES tiesības liedz dalībvalstij atņemt pilsonību personai, kura to ir ieguvusi viltus ceļā, ja šādas atņemšanas rezultātā persona kļūst par bezvalstnieku, tādējādi zaudējot arī ES pilsonību.

Šajā lietā viedokli ES Tiesā pauda arī Latvija, norādot, ka pilsonības piešķiršanas un atņemšanas jautājumi piekrīt tikai un vienīgi ES dalībvalstu suverēnajai kompetencei.

ES Tiesa nosprieda, ka ES tiesības neliedz dalībvalstij atņemt ES pilsonim viltus ceļā iegūtu pilsonību, pat ja tā rezultātā attiecīgā persona zaudē jebkādu ES valstspiederību un tādējādi arī ES pilsonību. Tomēr ES Tiesa norādīja, ka lēmumā par pilsonības atņemšanu ir jāievēro samērīguma princips. Proti, dalībvalsts tiesai jāizvērtē šāda lēmuma seku samērīgums attiecībā uz personu un tās ģimenes locekļiem.

ES Tiesa uzsvēra, ka it īpaši jāpārbauda personas izdarītā pārkāpuma smaguma pakāpe un personas iespēja atgūt savu sākotnējo pilsonību.

Papildus ES Tiesa norādīja, ka dalībvalstīm, pirms stājies spēkā lēmums par naturalizācijas kārtībā iegūtās pilsonības atņemšanu, personai būtu jāatvēl saprātīgs termiņš, lai tā varētu mēģināt atgūt savas izcelsmes valsts pilsonību.

   Tweet