Parlaments izvirza zivsaimniecības politikas reformas prioritātes

Jaunajai Eiropas zivsaimniecības politikai jāņem vērā lielās atšķirības starp dalībvalstīm, vairāk atbildības jānodod reģioniem un nozares pārstāvjiem, jāmeklē veidi, kā uzlabot pašreizējo kvotu sistēmu, un jāizveido ekomarķējums. Tās ir dažas no prasībām, ko izvirza Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajā ziņojumā par plānoto zivsaimniecības reformu.

Nesaistošo ziņojumu, kurā deputāti prasa radikālu reformu, bez kuras Eiropa nākotnē varētu palikt gan bez zivju resursiem, gan bez zivsaimniecības nozares, Parlaments pieņēma ar 456 balsīm par, 50 pret un 65 atturoties.

Mazāk birokrātijas
Parlaments prasa atteikties no spēcīgi centralizētās pieejas, vairāk atbildības piešķirot valstīm, reģioniem un vairāk iesaistot zvejniekus un citus nozares pārstāvjus tā, lai zivsaimniecības politika labāk atspoguļotu atšķirības starp dažādajām Eiropas flotēm, reģioniem un zvejas veidiem.

Deputāti prasa, lai Eiropas Komisija izstrādātu atsevišķu, nebirokrātisku un vienkāršotu modeli mazo piekrastes zivsaimniecības uzņēmumu pārvaldībai un atvieglotu to pieeju fondiem, kas jau pastāv vai tiks izveidoti reformas gaitā.

Kvotas un kopējā ES nozveja
Eiropas Komisija aicināta rūpīgi izpētīt, kādas ir iespējas ieviest jaunus zivsaimniecības pārvaldības modeļus, kuri papildinātu Eiropā tradicionālo kvotu un " kopējās pieļaujamās nozvejas" (ES līmenī) nozvejas sistēmu. Šiem papildu modeļiem jāļauj pakāpeniski — ar laiku pilnībā — izskaust zivju izmetumus, kas rodas, izmetot netīši nozvejotās zivis, vai zivis, kuru kvota ir pārsniegta. Šādas situācijas rodas, piemēram, uz kuģiem, kas zvejo vairāku sugu zivis.

Vēsturiskās tiesības
Deputātu vairākums uzskata, ka pieeju zivju krājumiem, pirmkārt, jāpiešķir vietējām zvejnieku kopienām, bet piekļuvei vairs nav jābalstās uz vēsturiskajām tiesībām vien, kā ir bijis līdz šim. To, kam ir tiesības zvejot, jānosaka, vēsturisko kritēriju papildinot ar vides un sociāliem apsvērumiem, piemēram, zvejas rīku izvēle, lai samazinātu nevēlamās piezvejas izmešanu, enerģijas patēriņš, oglekļa emisijas, gala produkta kvalitāte, radītās darba vietas u.c.

Zivju audzētavas un ekoloģiskais marķējums
Deputāti arī prasa atbalstu ieguldījumiem jaunās zivkopības tehnoloģijās, tostarp ūdens attīrīšanas sistēmās, kā arī investīcijām pētījumos par jaunu, no ekonomikas un ekoloģiskā viedokļa interesantu sugu audzēšanu un barību, kuras ražošana mazāk ietekmētu vidi.

Lai veicinātu patērētāju informēšanu par zivsaimniecības produktu izcelsmi un kvalitāti, Parlaments prasa izveidot zivsaimniecības produktu ekomarķējuma programmu.

Turpmākie soļi

Šodien pieņemtais ziņojums papildinās sabiedriskās debates, kas balstās uz Eiropas Komisijas apspriežu dokumentu (Zaļo grāmatu) par Kopējās Zivsaimniecības politikas reformu. Parlaments vēlas, lai likumdošanas process tiktu pabeigts 2011.gada sākumā. Reformu ieviest praksē ir paredzēts 2013. gadā.

Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamentam zivsaimniecības nozarē vairs nav tikai konsultatīva loma: tas dala likumdošanas pilnvaras ar Padomi (dalībvalstīm) visos šīs politikas jautājumos, izņemot attiecībā uz kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu noteikšanu.

   Tweet