Eiropas Parlaments ir atbalstījis Apvienības pret nacismu petīciju nr.1074/2017 rezolūcija par neofašistu vardarbības...


foto;unian.ua
Eiropas Parlaments ir atbalstījis Apvienības pret nacismu petīciju nr.1074/2017 rezolūcija par neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā

Eiropas Parlaments ar lielu pārsvaru ir atbalstījis Apvienības pret nacismu petīciju nr.1074/2017 rezolūcija par neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā, kas nosoda un aicina aizliegt 16.marta Waffen SS latviešu leģionāru gājienu Rīgā.

Eiropas Parlaments,

Neofašistu vardarbības palielināšanās Eiropā Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūcija par neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā (2018/2869(RSP))

Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, – ņemot vērā ANO īpašā referenta 2017. gada 9. maija ziņojumu par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar tiem saistītās neiecietības veidiem mūsdienās,

– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembris Rezolūciju Nr. 71/179 “Cīņa pret nacisma, neonacisma un citu tādu prakšu glorifikāciju, kas veicina rasisma, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības mūsdienu veidus”,

– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un īpaši tās – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus1 , – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu2 ,

– ņemot vērā, ka 2016. gada jūnijā ir izveidota ES augsta līmeņa grupa rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos,

– ņemot vērā Eiropas Padomes 2014. gada 30. septembra rezolūciju par pretdarbību neonacisma un labējā ekstrēmisma izpausmēm,

– ņemot vērā ES Rīcības kodeksu par dezinformāciju, – ņemot vērā Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē,

– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā saskaņā ar LES 2. pantu Savienības ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana; tā kā šīs ir visām dalībvalstīm kopējas vērtības;

B. tā kā tādēļ, ka nav bijis nopietnas pretestības neofašistiskām un neonacistiskām grupām, Eiropā šobrīd pieaug ksenofobija;

C. tā kā atklāti neofašistiskas, neonacistiskas, rasistiskas un ksenofobiskas grupas un politiskās partijas sabiedrībā kurina naidu un vardarbību, atsaucot atmiņā, ko tās spēja nodarīt pagātnē;

D. tā kā naida runas izplatīšana tiešsaistē noved pie vardarbības, tostarp arī neofašistu grupu veiktas vardarbības;

E. tā kā neofašistiski grupējumi ir laupījuši dzīvību tūkstošiem dažādu cilvēku, protu, bēgļiem, migrantiem, pie etniskajām un reliģiskajām minoritātēm piederošiem cilvēkiem, LGBTQI, cilvēktiesību aizstāvjiem, aktīvistiem, politiķiem un policistiem;

F. tā kā neofašistiski grupējumi ļaunprātīgi izmanto mūsu demokrātiskos instrumentus, lai izplatītu naidu un vardarbību;

G. tā kā saskaņā ar to, ko ziņo Eiropols un savā runā 2017. gada 22. martā notikušajā pasākumā, kas bija veltīts 2016. gada Briseles uzbrukumu atcerei, uzsvēra par drošību atbildīgais komisārs Sers Džulians Kings, pieaug labējā vardarbīgā ekstrēmisma draudi, norādot, ka viņš nezina nevienu ES dalībvalsti, kuru kaut kādā veidā neskartu šis fenomens, un, lai uzsvērtu to, ko viņš dēvēja par mazāk atspoguļotiem draudiem drošībai, piesauca 2011. gada slaktiņu Norvēģijā, Lielbritānijas parlamenta deputātes Jo Cox slepkavību un uzbrukumus patvēruma meklētāju centriem un mošejām daudzviet Eiropā; tā kā neofašistisko un nenonacistisko grupējumu izpausmes ir ārkārtīgi dažādas;

1 OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp. 2 OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp. tā kā lielākā daļa šādu grupējumu izslēdz no sabiedrības atsevišķus indivīdus; tā kā šīs organizācijas bieži vien izmanto agresīvus izteicienus, kas vērsti pret minoritāšu grupām, un savu rīcību cenšas attaisnot, atsaucoties uz vārda brīvības principu; tā kā tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas;

H. tā kā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 30. pantā ir skaidri noteikts, ka neko šajā deklarācijā “nedrīkst interpretēt tādējādi, lai kādai valstij, personu grupai vai atsevišķām personām būtu tiesības jebkādā veidā darboties vai veikt darbības, kuru mērķis ir likvidēt šajā deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvības”;

I. tā kā Starptautiskajā konvencijā par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu ir apstiprināts, ka dalībnieces valstis nosoda visu veidu propagandu un visas organizācijas, kuras pamatojas uz vienas rases vai noteiktas ādas krāsas, vai etniskās izcelšanās cilvēku grupas pārākuma idejām vai teorijām;

J. tā kā vairākās dalībvalstīs fašisma slavināšana ir aizliegta saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem;

K. tā kā Eiropols 2018. gada TESAT ziņoja par to, ka 2017. gadā par labēji ekstrēmistiskiem nodarījumiem apcietināto personu skaits ir gandrīz divkāršojies;

L. tā 2011. gada 22. jūlija uzbrukos Norvēģijā tika nogalināti 77 cilvēki, bet vēl 151 ievainots;

M. tā kā 2016. gada 16. jūnijā Bērstolā (Apvienotā Karaliste) tika nežēlīgi nogalināta Lielbritānijas parlamenta deputāte Jo Cox;

N. tā kā saskaņā ar Eiropola 2018. gada TESAT ziņojuma datiem Lielbritānijā 2017. gadā izjaukti, izgāzušies vai notikuši pieci galēji labēju indivīdu veikti terorakti1 ;

O. tā kā 2018. gada 21. septembrī pēc antifašistiskas demonstrācijas Itālijas pilsētā Bari uzbrukumu piedzīvoja EP deputāte Eleonora Forenza un viņas palīgs Antonio Perillo;

P. tā kā Francijas izlūkdienests ir paudis bažas par to, ka pieaug to militārpersonu un tiesībaizsardzības struktūru darbinieku skaits, kas iesaistās galēji labējos vardarbīgos grupējumos2 ;

Q. tā kā Eiropas Padomes izveidotā Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) ziņojumā, kas publicēts 2018. gada 15. maijā3 , ceļ trauksmi par to, ka Horvātijā pieaug labējā spārna ekstrēmisms un neofašisms,

R. tā kā demonstrācijas laikā 2017. gada novembrī Polijas dienvidu daļas pilsētas Katovices laukumā Polijas galēji labējās kustības ONR (Nacionālradikālā nometne) biedri improvizētās karātavās bija pakāruši sešu Eiropas Parlamenta deputātu, kuri iestājas par tiesiskumu un citām Eiropas vērtībām, atveidojumus; tā kā izmeklēšana vēl nav pabeigta un nevienam no aizdomās turētajiem nav uzrādīta nekāda apsūdzība,

1 https://www.europol.europa.eu/activities-services/main-reports/european-unionterrorism-situation-and-trend-report-2018-tesat-2018 2 https://www.mediapart.fr/journal/france/090418/forces-de-l-ordre-liees-l-ultra-droiteviolente-la-dgsi-s-inquiete?onglet=full 3 https://rm.coe.int/fifth-report-on-croatia/16808b57be lai gan šis incidents tika atspoguļots daudzos plašsaziņas līdzekļos un ir pieejami videoieraksti;

S. tā kā 2017. gada novembrī, atzīmējot Polijas neatkarības dienu, galēji labējās organizācijas Varšavā rīkoja lielu demonstrāciju, kurā pulcējās vairāk nekā 60 000 cilvēku; tā kā demonstranti turēja rokās ksenofobiskus plakātus, piemēram, “Balta Eiropa, kas sastāv no brāļu tautām”, bet uz dažiem plakātiem bija redzams 20. gs. trīsdesmito gadu fašistu simbols falanga;

T. tā kā Grieķijā joprojām notiek tiesvedība pret neonacistisko partiju “Zelta Rītausma”, kurai izvirzīta apsūdzība, ka tā ir krimināla organizācija, ir nogalinājusi Pavlos Fyssas un pastrādājusi citus noziegumus, tostarp slepkavības mēģinājumus;

U. tā kā 2018. gada 21. septembrī Atēnās brutālā uzbrukumā tika nogalināts LGBTQI aktīvists Zak Kostopoulos; tā kā viens no uzbrukumā apsūdzētajiem varētu būt saistīts ar ekstrēmi labējiem spēkiem; tā kā šis gadījums ir pilnībā jāizmeklē, lai tie, kas vainīgi vardarbīgajā attieksmē un nonāvēšanā, tiktu saukti pie atbildības;

V. tā kā par sešu afrikāņu izcelsmes migrantu sašaušanu un ievainošanu rasistisku motīvu vadītā uzbrukumā Itālijas centrālā reģiona pilsētā Mačeratā kādam itālim piespriests 12 gadu cietumsods;

W. tā kā 2018. gada septembra vidū Kemnicā tika aizturēti septiņi galēji labējas pašpasludinātu kārtības uzturētāju grupas locekļi par nemiera celšanu un aizdomām, ka veidojas teroristiska organizācija, kas sevi dēvē par Kemnicas revolucionāriem; tā kā saskaņā ar federālo zemju prokuroru izplatīto informāciju izmeklētāji pēc grupas iekšējās komunikācijas izvērtēšanas ir paaugstinājuši apsūdzības no kriminālnozieguma uz terorismu;

X. tā kā 2017. gada 7. decembrī Francijā pieci kustības Generation Identitaire locekļi tika notiesāti par kūdīšanu uz rasu un reliģisku naidu; tā kā 2017. gada prezidenta vēlēšanu laikā personas, kas saistītas ar galēji labējiem grupējumiem, tostarp Action Française, plānoja teroraktus pret Francijas politiķiem un mošejām; tā kā 2018. gada 24. jūnijā tika arestēti 10 galēji labējā grupējuma Action des Forces Opérationnelles (AFO) locekļi par to, ka plānoja uzbrukumu sēriju musulmaņiem; tā kā 2018. gada 14. septembrī divi bijušie skinhedi tika atzīti par vainīgiem jauna studenta un antifašistiskā aktīvista Clét Méric nonāvēšanā tā paša gada jūnijā;

W. tā kā Spānijā pašlaik notiek izmeklēšana pret 12 neonacistiskās organizācijas Hodar Social Madrid locekļiem par kūdīšanu uz naidu; tā kā tika arestēti Spānijas fašistu grupējumu Falange, Alianza Nacional un Democracia Nacional biedri un Spānijas Augstākā tiesa viņiem piesprieda sodu par uzbrukumiem Blankvernas kultūras centram Madridē 2013. gadā brīdī, kad tajā tika svinēta Katalonijas Nacionālā diena; tā kā antirasistiskā NVO SOS Racismo 2016. gadā dokumentējusi 309 ksenofobijas motivētus uzbrukumus; tā kā pēc tam, kad tika ziņots par šiem gadījumiem, šīs organizācijas priekšsēdētājs saņēma nāves draudus un ir nosodījis efektīvu mehānismu trūkumu šo noziegumu apkarošanai;

Z. tā kā Francisco Franco fonds — organizācija, kas glorificē diktatūru, tās pastrādātos noziegumus un Franko ģimeni, — ir apsūdzējis 19 cilvēkus vairākos noziegumos, par kuriem var tikt piespriests 13 gadus ilgs cietumsods, par to vien, ka viņi miermīlīgā un simboliskā veidā uz Pazo de Meirás muižas fasādes izritināja divus lielus plakātus ar aicinājumu valsts iestādēm iejaukties, lai šis īpašums tiktu atdots galīciešu tautai;

AA. tā kā Spānijas Kongress ir pieņēmis rezolūciju par Francisco Franko mirstīgo atlieku pārvietošanu no viņa kapa kara memoriālā “Kritušo ieleja”, kas kļuvusi par galēji labējo svētceļojumu galamērķi; tā kā patiešām būtu jānovāc arī pārējie atlikušie militārās sacelšanās, pilsoņu kara un Franko diktatūras simboli un pieminekļi un attiecībā uz tiem, kurus nav iespējams novākt, jāveic nepieciešamā kontekstualizācija un reinterpretācija, lai tie varētu sniegt ieguldījumu sabiedrības informēšanā par pagātni un pagātnes atcerē;

AB. tā kā neonacistiskā Ziemeļu pretošanās kustība (NMR) regulāri rīko demonstrācijas Skandināvijā, kuros izkliedz saukļus un izmanto savus zaļi baltos karogus; tā kā vairāki NRA locekļi ir notiesāti par vardarbīgiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un policistiem; tā kā daudzo gadījumu dēļ, kad 2015. gadā tika aizdedzināti bēgļu uzņemšanas centri, Zviedrijas valdība vairs neizpauž, kuras ēkas paredzētas bēgļu izmitināšanai;

AC. tā kā ik gadu 16. martā Rīgā leģionāru piemiņas diena pulcē tūkstošiem cilvēku, kas godina latviešus, kuri dienēja Waffen-SS;

AD. tā kā kopš 2018. gada sākuma C14 un citi galēji labēji grupējumi Ukrainā, piemēram, ar Azov saistītā nacionālā zemessardze, Right Sector, Karpatska Sich un citas vairākkārt uzbrukušas romu grupām, kā arī pretfašisma demonstrācijām, pilsētas domes sanāksmēm, Amnesty International rīkota pasākuma dalībniekiem, mākslas izstādēm, LGBTQI pasākumiem un vides aktīvistiem;

1. stingri nosoda teroristu uzbrukumus, slepkavības, psiholoģisko vardarbību, vardarbīgus fiziskus uzbrukumus un neofašistisku un neonacistisku organizāciju rīkotos gājienus, kas notikuši vairākās ES dalībvalstīs, un pauž nožēlu par tiem;

2. pauž dziļas bažas par to, ka palielinās fašisma, rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu normalizācija Eiropā, un pauž satraukumu par ziņojumiem, ka dažās dalībvalstīs notiek politisko līderu, politisko partiju un tiesībaizsardzības iestāžu vienošanās ar neofašistiem un neonacistiem;

3. jo īpaši pauž bažas par neofašistu vardarbību, kas skar sabiedrību kopumā un ir vērsta pret konkrētām minoritātēm, piemēram, melnādainajiem eiropiešiem/ Āfrikas izcelsmes cilvēkiem, ebrejiem, musulmaņiem, romiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, LGBTI un personām ar invaliditāti;

4. stingri nosoda neofašistisko grupējumu jebkāda veida uzbrukumus politiķiem un partiju biedriem, par kādiem saņemtas ziņas no dažām dalībvalstīm, sevišķi grupējuma CasaPound fašistisko vienību uzbrukumu EP deputātei Eleonora Forenza, viņas palīgam Antonio Perillo un citiem, kuri 2018. gada 21. septembrī piedalījās antifašisma demonstrācijā Itālijas pilsētā Bari;

5. pauž dziļas bažas par nesodāmības apstākļiem, kādos dažās dalībvalstīs var darboties neofašistiski un neonacistiski grupējumi, un uzsver, ka šī nesodāmības sajūta ir viens no iemesliem, kas izskaidro satraucošo atsevišķu galēji labējo organizāciju piekoptas vardarbības pieaugumu;

6. atzīst, ka pastāv satraucoša tendence, proti, neofašistiski un neonacistiski grupējumi izmanto sociālos medijus un internetu, lai organizētos un stratēģiski darbotos visā Eiropas Savienībā;

7. pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs sabiedriskā apraide ir kļuvusi par mediju, kas izplata vienas politiskās partijas propagandu, bieži vien izslēdz opozīcijas un minoritāšu grupas no sabiedrības un pat kūda uz vardarbību;

8. atgādina, ka fašistu ideoloģija un neiecietība vienmēr ir saistāma ar uzbrukumu demokrātijai kā tādai;

9. aicina dalībvalstis stingri nosodīt visu līmeņu politiķu un valsts amatpersonu veiktus naida noziegumus, naida runu un vainas novelšanu visu veidu medijos, jo tie tiešā veidā normalizē un pastiprina naidu un vardarbību sabiedrībā, kā arī aicina noteikt sodus par minētajām darbībām;

10. aicina dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu, nosodītu un apkarotu naida runas un naida noziegumus;

11. aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālo mediju uzņēmumus sadarbībā ar attiecīgajām valsts un starptautiskā līmeņa pilsoniskajām organizācijām pretdarboties rasisma, fašisma un ksenofobijas izplatībai internetā;

12. aicina dalībvalstis izmeklēt naida noziegumus, saukt pie kriminālatbildības par tiem un dalīties labākajā praksē par to, kā identificēt un izmeklēt naida noziegumus, tostarp tādus, kuru pamatā ir tieši ksenofobija dažādās tās izpausmēs;

13. aicina dalībvalstis paredzēt un nodrošināt adekvātu atbalstu personām, kas cietušas no rasistu vai ksenofobu noziegumiem un naida noziegumiem, un visu liecinieku aizsardzību pret noziegumu izdarītājiem;

14. aicina dalībvalstis izveidot policijas spēkos naida noziegumu apkarošanas vienības; aicina policijas spēkus nodrošināt, ka to darbinieki neveic nekāda veida rasistisku, ksenofobisku vai diskriminējošu rīcību un ka jebkura šāda rīcība tiek izmeklēta un atbildīgie saukti pie atbildības;

15. aicina Komisiju nākt klajā ar aicinājumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām novērot naida runu un naida noziegumus dalībvalstīs un ziņot par tiem;

16. atbalsta, uzteic un pieprasa sabiedrības grupu un tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsardzību, kuras cīnās pret fašismu, rasismu, ksenofobiju un citiem neiecietības veidiem;

17. aicina konsolidēt ES tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā, tostarp transponēt/īstenot spēkā esošos tiesību aktus un pieņemt jaunus tiesību aktus, tostarp vienlīdzīgas attieksmes direktīvu;

18. atgādina, ka Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, kura īstenošanas termiņš bija 2010. gada novembris, ir juridiskais pamats, lai noteiktu sodus juridiskām personām, kas publiski kūda uz vardarbību vai naidu pret mazākuma grupu, un sods par izpausties kā izslēgšana no valsts finansējuma saņēmēju sarakstiem, aizliegums veikt komercdarbību, tiesas uzraudzības noteikšana un rīkojums izbeigt darbību;

19. mudina Komisiju atjaunināt tās 2014. gada ziņojumu par minētā Padomes pamatlēmuma īstenošanu un sākt pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm, kuras nav ievērojušas Padomes pamatlēmuma noteikumus;

20. mudina dalībvalstis nodrošināt šā Padomes pamatlēmuma noteikumu ievērošanu, vērsties pret organizācijām, kas publiskās vietās un tiešsaistē izplata naida runu un vardarbību un patiešām aizliegt neofašistisku un neonacistisku grupējumu darbību, kā arī citu tādu nodibinājumu un asociāciju darbību, kas slavina un glorificē nacismu un fašismu, vienlaikus ievērojot vietējo tiesisko kārtību un jurisdikciju;

21. prasa pilnīgu un savlaicīgu tiesībaizsardzības iestāžu, izlūkdienestu, tiesu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību cīņā pret fašismu, rasismu, ksenofobiju un citiem neiecietības veidiem;

22. aicina dalībvalstis ievērot Eiropas Padomes ieteikumus par pretdarbību neonacisma un labējā ekstrēmisma izpausmēm;

23. aicina dalībvalstis sniegt obligātu, uz cilvēktiesībām balstītu un pakalpojumorientētu apmācību darba vietā visu līmeņu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un tiesu sistēmas amatpersonām;

24. aicina dalībvalstis koncentrēt uzmanību uz profilaktiskiem pasākumiem, izmantojot izglītojošus un informētību palielinošus pasākumus un apmainoties ar paraugpraksi;

25. aicina dalībvalstis un valstu sporta federācijas, sevišķi, futbola klubus cīnīties pret rasisma, fašisma un ksenofobijas izpausmēm stadionos un sporta kultūrā, nosodot un sodot vainīgos un sadarbībā ar skolām un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām veicinot pozitīvus izglītojošus pasākumus, kuru mērķauditorija ir jaunie līdzjutēji;

26. mudina dalībvalstis sniegt apmācību tiem, kas strādā sabiedriskās apraides jomā, un plašsaziņas līdzekļiem, lai informētu viņus par problēmām un diskrimināciju, ar ko saskaras neofašistisku un neonacistisku grupējumu upuri;

27. aicina dalībvalstis ieviest nacionālas “iziešanas programmas”, lai palīdzētu indivīdiem pamest vardarbīgus neofašistiskus un neonacistiskus grupējumus; uzsver, ka šādām programmām nevajadzētu izpausties tikai kā intervences pasākumiem, bet gan vajadzētu sniegt ilgtermiņa atbalstu tiem, kam ir grūti atrast darbu, pārcelties uz dzīvi citur un izveidot jaunus un drošus sociālos kontaktus;

28. uzsver, ka vēstures apzināšanās ir viens no priekšnoteikumiem, lai nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos nākotnē, un tai ir svarīga nozīme jauno paaudžu izglītošanā;

29. aicina dalībvalstis nosodīt dažāda veida holokausta nolieguma izpausmes, tostarp nacistu un viņu sabiedroto pastrādāto noziegumu trivializāciju un nozīmes mazināšanu, un vērsties pret to; norāda, ka patiesību par holokaustu nedrīkst trivializēt ne politikā, ne medijos;

30. aicina uz kopīgu atceres kultūru, kas nosoda pagātnē veiktos fašistu noziegumus; pauž dziļas bažas par to, ka jauno paaudzi Eiropā un citviet aizvien mazāk uztrauc fašisma vēsture un ka tāpēc pastāv risks, ka jaunā paaudze būs vienaldzīga pret jauniem draudiem;

31. mudina dalībvalstis veicināt tādu izglītību, kurā būtu integrēti mūsu sabiedrības daudzveidības un kopējās vēstures aspekti, tostarp informācija par tādām Otrā pasaules kara zvērībām kā holokausts un upuru sistemātisko dehumanizāciju gadu gaitā;

32. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un ANO.

Latvijas EP deputātu balsis sadalījās, rezolūciju atbalstīja Andrejs Mamikins, Miroslavs Mitrofanovs un Iveta Grigule, bet pret balsoja Artis Pabriks, Krišjānis Karins, Sandra Kanliete un Inese Vaidere. Roberts Zīle sēdē nepiedalījās. Sekojoši Artis Pabriks, Krišjānis Karins, Sandra Kalniete un Inese Vaidere balsojot pret ir parādījuši savu attieksmi pret nacismu, holokaustu, ksenofobiju un rasismu un žēl ka daži no šiem deputātiem pat pretendē vadīt Ministru kabinetu.

 

Apvienības pret nacismu līderis Jānis Kuzins

Jānis Kuzins
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  jumts  Аренда автобусов в Мюнхене  vannu restaurācija