Pēteris Strautiņš: Rūpniecībā jaudas aug, pieprasījums vārguļo

DNB bankas ekonomikas eksperts par rūpniecības izlaidi 2012.gada maijā:
Rūpniecības izlaide maijā kopumā ir pieaugusi par 1.9% pret iepriekšējo mēnesi, bet apstrādes rūpniecībai bijis neliels kritums (-0.2%). Apstrādes rūpniecībai Latvijā joprojām klājas salīdzinoši labi uz pasaules norišu fona, taču turpmākie mēneši būs visai saspringti.

Pēc līdz šim augstākā līmeņa sasniegšanas sezonāli izlīdzinātajos datos martā apstrādes rūpniecības izlaide ir kritusies otro mēnesi pēc kārtas, kas noteikti kaut ko liecina par pieprasījuma apstākļiem.

Vienlaikus gan maijā sasniegts līdz šim lielākais izlaides apjoms neizlīdzinātajos datos, kas savukārt atspoguļo ražošanas jaudas kāpumu. Citiem vārdiem, absolūtais izlaides apjoms maijā un arī aprīlī bijis īpaši liels, bet kāpums pret martu bijis vājāks, nekā tas varēja būt šajā sezonā.

Kā jau vienmēr ir nozares, kurām klājas labāk, un ir nozares, kurām klājas sliktāk. Labs rezultāts maijā ir kokapstrādē, sezonāli izlīdzinātā izlaide pieaugusi kopš aprīļa (+0.7%), un gada pieaugums (8.4%) turpina krietni pārsniegt iepriekš gaidīto. Gaidāmā zāģmateriālu ražošanas krituma vietā joprojām neliels pieaugums, bet turpina strauji attīstīties augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana.

Pārtikas ražošana mēneša laikā kāpusi ievērojami, par 1.6%, tai acīmredzot palīdzējis pārtikas pārdošanas pieaugums Latvijā, par ko jau ziņots iepriekš, Salīdzinot ar situāciju pirms gada, nozare pagaidām nekur īpaši tālu nav tikusi (izlaide pieaugusi par +1.5%), bet pastiprinās signāli, ka jau tuvākajā nākotnē nozarē jāsākas noturīgākai izaugsmei.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozarēm kopumā maijs bijis ne šāds, ne tāds. Mēneša laikā nedaudz samazinājusies izlaide metālizstrādājumu ražošanā, kas ir galvenā šīs grupas nozare.

Apjoms tajā krities ceturto mēnesi pēc kārtas, un, tā kā pieprasījums pēc komplektējošajām daļām varētu būt viens no pirmajiem signāliem pasaules ekonomisko grūtību ietekmei uz Latviju, to viegli izskaidrot pasaules notikumu kontekstā.

Šajā un citās "metāliskajās" nozarēs joprojām ir labs gada pieaugums, tomēr līdz gada beigām tas izsīks dēļ bāzes efekta, ja nebūs tālāka progresa, ko panākt nebūs viegli. Turpretim līdz šim lielākais apjoms maijā sasniegts elektrisko mašīnu ražošanā, kuru patlaban lielā mērā virza viena uzņēmuma — RER panākumi.

Kopumā gada pieaugumu turpina nodrošināt kokapstrādes un metālapstrādes – mašīnbūves nozares. Mēneša griezumā lielāko "kaitējumu" nodarījis iekārtu remonts un uzstādīšana, kurā apjomi kopš aprīļa kritušies par 27.3%. Vēl nupat pieaugums nozarē gada griezumā bija vairāk nekā divkāršs, bet tagad vairs tikai par desmito daļu.

Kamēr apstrādes rūpniecība pakļauta pasaules ekonomikas vājuma ietekmei, laika apstākļi turpina rotaļāties ar enerģētikas un ieguves rūpniecības līknēm. Palu kulminācija šogad nebija spēcīga, taču vēlais pavasaris un agrīnā vasara enerģētikai bijis labs laiks.

Arī apstrādes rūpniecības kopumā joprojām spēcīgais sniegums kāpina pieprasījumu pēc elektrības. Savukārt kūdras ieguvei, kas ir ieguves rūpniecības kodols, ūdens pārpilnība ir drīzāk nelaime. Gada pirmajos četros mēnešos ieguves rūpniecībā bija spēcīga izaugsme gada griezumā, turpmāk varētu būt mīnusi.

Runājot par tuvāko nākotni, viegla dzīve ražotājus negaida. Pasaules ekonomikā atkārtojas pērnā gada scenārijs — gada sākumā uzplaiksnījušās cerības nomaina depresīvas noskaņas.

Var priecāties par to, ka mūsu ražotāju perspektīvas joprojām ir labas uz kopējā fona, pateicoties to konkurētspējai, kā arī stiprajam iekšējam tirgum. Taču pat salīdzinoši spēcīgs sniegums uz pasaules fona varētu nebūt tāds, kā nesenā pagātnē ierasts.
Rūpniecības noskaņojuma rādītājs Latvijā jau gadu ir nevainojami stabils, kamēr ES kopumā tas neapturami slīd uz leju.

Jaunākais pieejamais Latvijas rūpniecības pasūtījumu indekss (par aprīli) ir līdz šim augstākajā līmenī. Eirozonā rūpniecības pasūtījumu vadītāju aptaujas indekss (PMI) jūnijā ir krities vienpadsmito mēnesi pēc kārtas, krīze nopietni skārusi arī Vācijas ražotājus. ASV PMI indeksi par jūniju ir sliktākie kopš 2009.gada jūlija, turklāt jaunu pasūtījumu komponente bija īpaši vāja.

Gada otrajā pusē gaidāma tālāka Eiropas ekonomikas slīdēšana recesijā. ECB apsver iespēju samazināt procentu likmes līdz vēsturiski zemākajam līmenim, bet tas ir par maz un par vēlu.

Kopējais 2.ceturkšņa rādītājs Latvijas apstrādes rūpniecībā būs visnotaļ iepriecinošs, lai gan sagaidāmais pieaugums (visdrīzāk 7-8%) ir mazāks nekā pērn, tas būs labāks par gada sākumā paredzēto. Arī trešajā ceturksnī gada kāpuma temps vēl varētu krasi nesamazināties.

Turpretim ceturtais ceturksnis jau ir liela jautājuma zīme, šajā laikā gada pieaugumu mazinās bāzes efekts, bet īstermiņa tendences "spiedīs" sagaidāmā eirozonas recesijas padziļināšanās.

   Tweet