Pēteris Strautiņš: Jau atkal kļūst siltāks

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts
Par mazumtirdzniecību 2012.gada maijā un DNB IKP prognozi:
Ja operatīvie makroekonomiskie dati par aprīli sagādāja mērenu vilšanos, tad šodien paziņotie maija mazumtirdzniecības apgrozījuma rādītāji, jaunākie noskaņojuma indeksi un neoficiālā informācija par notiekošo liecina, ka vājuma brīdis ir bijis īslaicīgs.

Tātad, runājot par pašu aktuālāko, — maijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2.1% pret aprīli un par 7.4% pret pērnā gada maiju. Ļoti apsveicams ir spēcīgais pārtikas pārdošanas apjoma kāpums, kas gada griezumā sasniedza 4.9%.

Tas ir svarīgi, jo liek domāt par izaugsmes pozitīvās ietekmes izplatīšanos plašāku sabiedrības slāņu vidū. Tas ir papildu iemesls apšaubīt ieguvumus no PVN likmes samazināšanas pārtikai, - ja kādam uzņēmumam nesekmējas ar noieta palielināšanu augošā tirgū, drīzāk jāmeklē iemesli savā stratēģijā.

Vakar Eiropas Komisijas izziņotie jūnija noskaņojuma dati bija ļoti labi. Latvijā ir augstākais ekonomiskā optimisma/pesimisma indekss (Economic Sentiment index) ES valstu vidū, kā jau tas pienāktos straujāk augošajai ekonomikai.

Šis indekss mēra patērētāju un uzņēmumu noskaņojumu salīdzinājumā ar vēsturiskajiem rādītājiem.

Starp citu, maijā mazumtirdzniecības noskaņojuma indekss bija pazeminājies, un pirms šodienas datu izziņošanas varēja pieļaut dažādus variantus. Savukārt jūnijā šis indekss ir spēcīgi pieaudzis, no 2.4 līdz 8.7 punktiem. Apvienojumā ar vēl nepublicētiem DNB Barometra datiem un ievērojamo degvielas cenu kritumu tas ļauj bez lielām šaubām prognozēt tālāku mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu jūnijā.

Daži vārdi par vispārējām Latvijas ekonomikas tendencēm.

Kad maija sākumā tika izziņota iepriekšējā 2012.gada IKP prognozes revīzija, tika solīts to vēlreiz pārvērtēt gada vidū. Esmu arī vairākkārt uzsvēris, ka, situācijai pārējā pasaulē saglabājoties daudzmaz stabilai, atkārtota prognozes paaugstināšana ir neizbēgama. Tika norādīts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir gan strauja, gan robusta — tā balstās uz daudzu faktoru kopumu, un tajā jau ir nozīmīga augšupejas inerce.

Kopš tā brīža aizritējušo pāris mēnešu laikā norises ir visumā atbildušas prognozētajam. Pašlaik, kad pusgads jau ir apritējis un aptuveni jau iezīmējas arī 3.ceturksnī gaidāmo norišu aprises, ārējiem satricinājumiem ietekmēt šī gada IKP apjomu Latvijā jau ir daudz mazāk iespēju, - tie nozīmīgi varētu ietekmēt vairs tikai gada pēdējo ceturksni, bet pirmajā pusgadā izaugsmes temps nevarētu būt bijis mazāks par 5.5%.

Tāpēc, lai gan izaugsmes piebremzēšanās Latvijā 2.pusgadā ir ticama pat labvēlīgā ārējo notikumu scenārijā, pieejamo datu kopaina liecina, ka pašlaik optimāla prognoze IKP pieaugumam 2012.gadā ir 4.0%, un arī tā ietver krietnu piesardzības elementu.

Pārskatīt IKP prognozi šogad ir nācies vairāk nekā iepriekšējos divos gados, kas saistīts ar īpaši lielo nenoteiktību tieši gadu mijā, kad tobrīd spēkā esošā 2.5% prognoze bija kompromiss starp ļoti krasi atšķirīgiem, bet tobrīd reālistiskiem scenārijiem.

DNB vērtējums par nākotnes norisēm pašlaik atšķiras no t.s. "konsensusa" viedokļa ar uzskatu, ka 2013.gadā izaugsme būs vājāka nekā 2012. gadā.

Lai kādi būs eirozonas parādu krīzes risināšanas centieni, Dienvideiropai faktiski nav cerību no recesijas izkļūt ne šogad, ne nākamgad, bet Ziemeļeiropai - panākt ko labāku kā tikai ļoti vārgulīgu izaugsmi.

Šādos apstākļos vienmēr ir risks, ka nosacīti mierīgo notikumu gaitu pārtrauks politiskas spriedzes uzliesmojumi. Tāpēc tieši par nākamā gada norisēm ir jāsaglabā liela piesardzība, un pašlaik saglabājam 3% IKP pieauguma prognozi 2013.gadam, kas atšķirībā no šī gada norišu vērtējuma ir zem vidējā.

Māra Kondrāte
"P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības"

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.

Aktuālās ziņas