Par lieliem pirkumiem skaidrā naudā būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam

Par platekrāna televizoru, automašīnu, rotaslietām un citām vērtīgām precēm, ko būsiet pircis skaidrā naudā, zinās arī Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki. Šo kā vienu no risinājumiem cīņā ar aplokšņu algu saņēmējiem un nodokļu nemaksātājiem apspriež Saeimā.

Politiķi pirmajā lasījumā atbalstījuši likuma izmaiņas, kas prasīs tirgotājiem deklarēt skaidras naudas darījumus virs 1000 latiem - līdzšinējo 3000 latu vietā.

Šādi pirkumi sastāda ap 3-5% no visa apjoma. Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis stāsta, ka savi pienākumi būs arī pircējiem - nāksies uzrādīt pārdevējiem personu apliecinošu dokumentu.

Likuma izmaiņas neapmierina uzņēmējus. Latvijas tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Heinrihs Danusevičs min, ka prasība par mazāka apjoma skaidras naudas darījumu deklarēšanu biznesam radīs lieku slogu. Danusevičs apgalvo, ka VID nav sniedzis tirgotājiem pamatotu atbildi, kā tam veicies līdzšinējā datu apstrādē un kādi bijuši darba augļi.

Finanšu ministrijā skaidro, ka nodokļu inspektori manuāli nepārbaudīs visus pirkumus skaidrā naudā, bet tikai tos, kuros riska vadības analīzes sistēma būs saskatījusi ko aizdomīgu, piemēram, kad oficiāls bezdarbnieks būs nopircis automašīnu, min Jarockis.

Lai izvairītos no birokrātiskās procedūras, Finanšu ministrija iesaka pircējiem skaidro naudu ieskaitīt bankas kontā. Tad uzņēmējiem nebūs jāiesniedz deklarācijas par skaidras naudas darījumiem virs 1000 latiem un pircējiem pērkot nebūs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

Vienlaikus ar likuma izmaiņām plānots no 10 līdz 5 tūkstošiem latu samazināt maksimāli atļauto slieksni skaidras naudas norēķiniem. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

   Tweet