Par Latvijas ārējo tirdzniecību 2010.gada janvārī

Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts:
Preču eksporta samazināšanās janvārī pret decembri nav milzīgs pārsteigums pēc tam, kad tika izziņota būtiska apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās šajā mēnesī.

Tomēr aina, kas paveras janvāra tirdzniecības datos, nenoliedzami ir bēdīga. Eksporta apjoms pret decembri ir samazinājies par 14.7%; tas ir mazākais kopš 2009.gada februāra — pasaules ekonomikas krīzes kulminācijas brīža. Preču tirdzniecības deficīts ir lielākais kopš augusta, kas nozīmē, ka arī kopējā tirdzniecības bilancē liels pārpalikums noteikti nav gaidāms, ļoti iespējams ir deficīts.

Jāatzīmē, ka gada pirmajā mēnesī veidojas ļoti "neloģiska" attiecība starp dažādu ekonomikas sektoru dinamiku. Mazumtirdzniecība ir pieaugusi, bet apstrādes rūpniecība un jo īpaši tās produktu eksports — sarukuši. Tātad viss ir tieši pretēji gaidītajam.

Taču janvāris visdrīzāk izrādīsies izņēmums, jo nav resursu, uz kuriem balstoties, iekšzemes patēriņš šogad varētu ilgstoši un strauji augt, savukārt straujam eksporta pieaugumam pret pērnā gada zemo bāzi ir visi priekšnoteikumi – brīvas ražošanas jaudas, straujš pasaules tirdzniecības apjomu pieaugums, pakāpeniska finansējuma pieejamības uzlabošanās, eksportam izdevīgāks reālais valūtas kurss.

Ja arī februārī eksporta rādītāji būs vāji, tas kļūs biedējoši, taču pagaidām vēl nav pamata milzu satraukumam. Arī pērnā gada jūlijs un augusts bija periods, kad eksports nepieauga, kad tam, spriežot pēc noskaņojuma eksportētāju vidū un pasaules tirdzniecības atlabšanas, it kā "vajadzēja" augt.

Par laimi tā izrādījās lielā mērā pārejošu faktoru radīta pauze, kurai sekoja ļoti labi rezultāti nākamajos trijos mēnešos. Šķiet, ka šoreiz vēsture atkārtojas, – decembrī un janvārī ir saskatāmi faktori, kas varēja īslaicīgi samazināt apstrādes rūpniecības izlaidi un eksporta apjomu, taču drošu atbildi sniegs februāris un marts.

Galvenais "grēkāzis" janvārī ir metālapstrādes un mašīnbūves nozare. Metālu eksports ir samazinājies par 23%, bet mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports – par 36%. Dziļš kritums ir arī ķīmijas preču eksportā: par 32%, bet tās iespaids uz kopapjomu ir mazāks. No lielajām preču kategorijām pieaugums reģistrēts koksnes eksportā – par 5%.

Šā gada janvārī pret pērno janvāri eksports ir pieaudzis par 4.7%, taču, lai vilktu Latvijas ekonomiku ārā no krīzes, ir nepieciešams daudz straujāks pieaugums gada griezumā, un tas ir iespējams. Domāju, ka caurmērā šogad preču eksporta pieaugums būs mērāms padsmitos procentu, taču lieli mērķi palīdz paveikt lielus darbus un uzņēmumiem vajadzētu tiekties uz vēl straujāku, desmitos procentu mērāmu pieaugumu.

   Tweet