Sagatavota publikācija "Latvijas enerģētika skaitļos"

Ekonomikas ministrijas speciālisti sagatavojuši detalizētu statistikas pārskatu par Latvijas enerģētiku, sniedzot statistikas datus par laika periodu no 2000. līdz 2008. gadam

Publikācijā apkopota informācija par enerģētikas indikatoriem, primāro energoresursu piegādi un patēriņu, pārveidošanas sektoru, enerģijas patēriņu enerģijas sektorā, zudumiem, kā arī par gala patēriņu rūpniecībā, transportā, mājsaimniecībās, pakalpojumos un būvniecībā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, medniecībā, zvejniecībā. Ir pieejama arī informācija par energoresursu cenām un enerģijas nodokļiem (akcīzes nodoklis, elektroenerģijas nodoklis, dabas resursu nodoklis).

Latvija pieder pie tām valstīm, kuras lielā mērā ir atkarīgas no importētiem energoresursiem. Latvijā cietais fosilais kurināmais, naftas produkti un elektroenerģija tiek importēta no vairākām valstīm un piegādes reģioniem, turpretim dabas gāzei ir tikai viena piegādātājvalsts – Krievija.

Resursu plūsmu sadalījums norāda uz relatīvi augsto Latvijas atkarību no importa piegādēm – tikai 29,6% no kopējā patēriņa tiek nosegti ar vietējiem resursiem. Nozīmīgākie izmantojamie vietējie energoresursi ir koksne un hidroenerģija (Daugavas HES kaskāde).

Latvijas enerģētikas politikas galvenie virzieni ir vērsti uz valsts energoapgādes drošības paaugstināšanu, veicinot primāro energoresursu piegāžu dažādošanu un radot apstākļus elektroenerģijas ģenerēšanas pašnodrošinājuma pieaugumam, kā arī ar jaunu starpsavienojumu palīdzību novēršot reģiona elektroenerģijas tirgus izolāciju. Būtiska nozīme ir arī konkurences apstākļu radīšanai, atjaunojamo un vietējo energoresursu izmantošanas veicināšanai un apkārtējās vides aizsardzībai.

2010. gadā Ekonomikas ministrijas nozīmīgākais darbs enerģētikas jomā ir izstrādāt Atjaunojamo energoresursu likumu, kura mērķis būs veicināt enerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, izmantošanu; turpināt darbu pie Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna īstenošanas (starpsavienojums Baltija-Zviedrija); kā arī veikt pasākumus, kas saistīti ar jaunās 400 megavatu cietā kurināmā un biomasas elektrostacijas projektu Kurzemē, lai konkursa rezultātā atrastais investors uzsāktu tās būvniecību 2010. gadā.

2008. gadā Latvijas kopējais primāro enerģijas resursu patēriņš bija 196,5 PJ, kas ir par 19,9% augstāks salīdzinājumā ar 2000. gada patēriņu. Gala patēriņš attiecīgi bija 178,7 PJ, kas ir par 28,5% augstāks salīdzinājumā ar 2000. gada līmeni.
Latvijas elektrostacijas nespēj nodrošināt nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu valstī. Nepietiekošo elektroenerģijas jaudu kompensācija vai atsevišķos periodos saražotās enerģijas pārpalikuma realizēšana tiek nodrošināta ar starpsistēmu savienojošām elektrolīnijām. Mainīgie hidroresursi ietekmē Daugavas hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjomu. 2008. gadā bruto nacionālais elektroenerģijas patēriņš bija 7794 GWh, kas ir par 31,6% augstāks salīdzinājumā ar 2000. gada patēriņu.

Pārskata veidošanā izmantota Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija – enerģētikas datu bāze (NACE 1.1.red.) internetā un IEA - Eurostat - UNECE Energy Questionnaire 2007R-2008.

Detalizēti ar pārskatu "Latvijas enerģētika skaitļos" varat iepazīties EM mājas lapā internetā - http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=23276.

   Tweet