Par apstrādes rūpniecības izlaidi 2010.gada janvārī

Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts:
Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās janvārī pret decembri par 3.8% (sezonāli izlīdzinātajos datos) ir apbēdinoša ziņa, kas pirmajā brīdī robežojas ar šoku. Taču, iepazīstoties ar datiem par apakšnozaru sniegumu, izkristalizējas ne tik daudz apbēdinoša, cik drīzāk dīvaina aina.

Respektējams pieaugums trijās lielākajās nozarēs — pārtika, koksne, metālapstrāde un mašīnbūve (izņemot elektroiekārtas) – kontrastē ar krasiem kritumiem ķīmijā un farmācijā, tekstilrūpniecībā. Šie ir nozaru griezumā kontrastainākie dati par apstrādes rūpniecību, kādi jebkad redzēti.

Ar austrumu tirgu izteikti saistītām nozarēm janvāra rezultātus varēja iespaidot lēnīgā lēmumu pieņemšana Krievijas varas vertikālē, respektīvi, infrastruktūras uzņēmumi vēl tikai pieņem lēmumus par iepirkumiem, kas izriet no valsts budžeta vadlīnijām. Ķīmijas nozarei patlaban varētu kaitēt arī tās izteiktā saistība ar celtniecību, kuras apjomi joprojām ir ļoti mazi gan Latvijā, gan visā reģionā.

Par spīti tam, labi klājas citai ar celtniecību cieši saistītai nozarei – kokapstrādei, kura sasniegusi lielisku gada pieauguma tempu: +40%. Tā spējusi joprojām visumā vājo pieprasījumu pasaulē kompensēt ar tirgus daļu palielināšanu.

Tāpat nozarei palīdz ieguldījumi mājokļu renovācijā (daļa no ekonomikas stimulēšanas pasākumiem), kas palielina pieprasījumu pēc namdaru izstrādājumiem — logiem, durvīm.

Pārliecinoši no krīzes iziet arī citu transportlīdzekļu (ūdens un sliežu transporta) ražošana. Tajā kopš pērnā gada vidus ir bijis straujš pieaugums visos mēnešos, izņemot oktobri, un janvārī sasniegta izaugsme arī gada griezumā: +30%. Pozitīvu gada dinamiku janvārī panāca arī poligrāfija (+16%), kurā izaugsmi virza investīcijas, jaunu tirgu un produktu apgūšana.

Būtu bijis jānotiek kam graujošam, lai apstrādes rūpniecībā februārī no janvāra zemās bāzes nebūtu pieaugums, un šķiet, ka nekas graujošs nav noticis. Gan nozares konfidences indekss, kas turpināja uzlaboties kā janvārī, tā februārī, gan jaunu pasūtījumu pieaugums, gan pasaules tirdzniecības dinamika liek sagaidīt, ka arī šogad rūpniecībā turpināsies pieaugums, kas bija vērojams kopš 2009.gada 2.ceturkšņa.

Turklāt pat iekšzemes pieprasījumā ir iezīmējušās pozitīvas tendences, kas nebija redzamas visu pērno gadu.

Kaut arī, prognozējot pieaugumu janvārī, rezultāts bija vilšanās, būšu spītīgs un teikšu, ka februārī noteikti ir jābūt pieaugumam, jo kaut kad taču neveiksmīgu sakritību virknei ir jābeidzas. Turklāt pēc krituma divus mēnešus pēc kārtas šis pieaugums varētu būt straujš.

   Tweet