Parāds nav brālis. Kredītņēmēji aktīvi izmanto kredītu restrukturizācijas iespējas

Dzintars Kalniņš, Latvijas Komercbanku asociācijas Hipotekārās kreditēšanas komitejas vadītājs;

Nevienam nepatīk būt kādam parādā, jo īpaši, ja pēkšņi, mainoties finanšu situācijai, rodas grūtības parādu atmaksāt. Tomēr, nonākot šādā situācijā, ir nepieciešams atcerēties, ka tāpat kā ar paziņu, no kura esat aizņēmies naudu, arī ar banku ir iespējams veidot dialogu ar mērķi konstruktīvi risināt aizdevuma atmaksas problēmas vai, citiem vārdiem sakot, – veikt kredīta restrukturizāciju.

Protams, šāds dialogs var būt rezultatīvs tikai tad, ja klients laikus vēršas pie bankas un atklāti pārrunā savas problēmas, ļaujot piemeklēt abpusēji piemērotāko risinājumu.

Kopš pirmā nopietnā kredītu maksājumu kavētāju apjoma kāpuma, kas bija vērojams 2008. gada aprīlī, bankas ir veiksmīgi attīstījušas gan risinājumus, ko piedāvāt klientu kredītu restrukturizācijai, gan arī šo klientu servisu. Tuvākajā laikā noteikti tiks meklētas vēl papildu iespējas tieši jauniem ilgtermiņa risinājumiem. Kā vienu no risinājumiem, kas pašlaik ir uzmanības centrā, var minēt valsts atbalstīto kredītu restrukturizācijas stratēģiju.

Tai pat laikā ir patīkami redzēt, ka lielākā daļa klientu aktīvi vēršas pie savām bankām, lai pārrunātu iespējas mainīt kredītu atmaksas nosacījumus un veikt kredīta restrukturizāciju. Pašlaik vērojamo klientu aktivitāti var salīdzināt ar kredītu ņemšanas aktivitāti tirgus uzplaukuma laikā pirms 2 gadiem.

Mēnesī vairāki tūkstoši klientu vēršas bankā, lai saņemtu maksājumu atvieglojumus. Noteikti vēlos minēt, ka vislielākā daļa, kas ir ap 80%, veic maksājumus par savu aizdevumu laikus.

Tomēr, ja nu tā ir sanācis, ka jāvēršas bankā ar lūgumu veikt kredīta restrukturizāciju, tad galvenā restrukturizācijas metode, ar ko nāksies saskarties, ir mēneša maksājuma samazināšana uz noteiktu laiku. Tas tiek panākts, veicot vairāku pasākumu kompleksu - atliekot pamatsummas maksājumus, apvienojot patēriņa kredītus ar hipotekārajiem, atliekot procentu maksājumus un pagarinot aizdevuma termiņus.

Protams, banku piedāvājumu klāstā ir pieejami arī citi kredītu restrukturizācijas risinājumi, piemēram, īpašuma atpirkuma un īres iespējas vai daļēja aizdevuma summas iesaldēšana. Jārēķinās, ka šie risinājumi ir efektīvi ilgākā termiņā un iespējas tos piemērot ir lielā mērā atkarīgas no īpašuma veida un klienta perspektīvām.

2009. gada pirmā pusgada laikā kopumā ir restrukturizēti 18 565 kredīti (tai skaitā arī kredīti ar mainītu pamatsummas vai procentu atmaksas termiņu) par kopējo summu 2,1 miljards latu. Lielāko daļu jeb 85,68 procentus no tiem veido tieši fizisko personu kredīti. Pateicoties aktīvai klientu un banku sadarbībai, kopš 2009. gada pirmā ceturkšņa restrukturizēto kredītu apjoms ir pieaudzis par 68,49 procentiem, parādot klientu uzņēmību laikus vērsties bankā, lai kopīgiem spēkiem meklētu labāko atmaksas risinājumu.

Neskatoties uz to, ka kredītu restrukturizācija liek bankām novirzīt līdzekļus uzkrājumu veidošanai un tādējādi rada ievērojamus zaudējumus, kas septembrī pārsniedza jau 450 miljonus latu, bankas ir apņēmības pilnas turpināt šo procesu, jo par galveno prioritāti tomēr uzskatām klientu saglabāšanu un pēc iespējas ātrāku viņu maksātspējas atjaunošanu.

Ja runājam par nākotni, tad jāsecina, ka pašlaik ekonomiskā situācija ir nedaudz stabilizējusies. Privātais sektors ir optimizējies, un tagad tiek gaidīts, kas notiks pēc valsts plānoto reformu īstenošanas. Jau tagad ir jūtams efekts no policistu un skolotāju algu samazināšanas. Jūtamu iespaidu uz kredītu atmaksu noteikti atstās arī valsts sektora štata vietu samazināšana. Bankas šādu situācijas attīstību ir paredzējušas un jau laikus tam gatavojas.

Vēlos uzsvērt, ka kredītņēmējiem ir jāapzinās, ka banka var tikai uz laiku atvieglot kredīta maksājumus. Grūtībās nonākušajam aizņēmējam ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai atrastu jaunu darbu, samazinātu savus ikmēneša izdevumus vai arī palielinātu esošos ienākumus. Pašlaik gan nav precīzas statistikas par to, cik liela kredītņēmēju daļa pēc restrukturizācijas atgriežas normālā maksāšanas režīmā, tomēr ir skaidrs, ka tie nav visi.

Kredītņēmējiem noteikti jāatceras, ka pirmais solis situācijā, kad ir mainījusies maksātspēja, ir doties uz savu banku un pārrunāt savu situāciju, būt atklātam, gatavam sadarboties un pašam piedāvāt risinājumus.

Pilnīgi nepareiza rīcība ir problēmas ignorēšana ar cerību, ka tā pati atrisināsies vai arī no tās būs iespējams noslēpties. Kavēts kredīts pārvēršas par parādu, bet, kā vēsta latviešu sakāmvārds - parāds nav brālis, tas atstāj būtisku ietekmi uz cilvēka turpmāko dzīvi, bet no tā var izvairīties, godprātīgi sadarbojoties.

Sagatavoja: Oskars Kupše
P.R.A.E. public relations
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums