Ministru kabinetā apstiprināts Segto obligāciju likumprojekts

Otrdien, 29. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē ir apstiprināts Segto obligāciju likumprojekts un ar to saistīto likumprojektu pakotne, kas paredz izveidot segto obligāciju regulējumu Latvijā, vienlaikus pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes regulējumu par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību. Segto obligāciju regulējums ceļ Latvijas kā jurisdikcijas konkurētspēju, rada priekšnoteikumus pieejamākam finansējumam un nodrošinās jaunus finansējuma avotus hipotekārai un komerciālā nekustamā īpašuma kreditēšanai.

Likumprojekts nosaka segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un nodrošina ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzību. Šobrīd šo jomu regulē Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kas ir novecojis, jo Latvijā hipotekāro ķīlu zīmes pēdējo reizi apgrozībā bija 2011. gadā. Hipotekāro ķīlu zīmju likumā iztrūkst vairāki būtiski elementi, piemēram, noteikto atbilstīgo aktīvu prasības, regulējums pārrobežu darījumiem, tai skaitā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā, regulējums par seguma aktīvu nošķiršanu, par seguma portfeļa uzrauga darbību, prasības informācijai ieguldītājiem un citi nosacījumi.

Sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku tika sagatavots likumprojekta sākotnējais darba materiāls, kas tālāk tika pilnveidots un papildināts sadarbībā ar Finanšu nozares asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas ekspertiem, un precizēts un saskaņots ar Tieslietu ministriju.

2017. gada 6. novembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas parakstīja sadarbības memorandu par reģionālā kapitāla tirgus izveidi Baltijā. Baltijas segto obligāciju ietvars tiek veidots, harmonizējot nacionālo normatīvo regulējumu starp trim valstīm un saskaņojot būtiskākos elementus, lai būtu iespējams seguma portfelī apvienot banku aktīvus no trim valstīm. Ņemot vērā lielo grozījumu apjomu, kas būtu jāveic, ieviešot Direktīvas 2019/2162 prasības, tika secināts, ka jauna likumprojekta izstrāde būtu pamatotāka, nodrošinot vieglāk uztveramu likumprojekta tekstu un ieviešot visas prasības.

Segtās obligācijas ir vērtspapīru veids, ko emitē kredītiestādes un kas ir nodrošinātas ar norobežotu aktīvu kopumu (tradicionāli ar nekustamā īpašuma aktīviem), uz ko segto obligāciju ieguldītājiem ir prasījuma tiesības. Divkāršo segumu – prasījumu pret emitentu un pret seguma aktīvu portfeli sauc par “divējāda regresa tiesību” mehānismu, un tas nodrošina vērtspapīriem augstu drošību un likviditāti. Segtās obligācijas ir nozīmīgs un efektīvs ilgtermiņa finansējuma avots Eiropas bankām. Segtās obligācijas veicina hipotekāro kredītu un publiskā sektora aizdevumu finansējumu, tādējādi atbalstot aizdevumus plašākā nozīmē.

Likumprojekts skatāms MK mājaslapā. To vēl skatīs Saeima.

FINANŠU MINISTRIJA
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums