Pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem ekonomika varētu atgriezties gada beigās


foto: www.em.gov.lv
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto IKP ātro novērtējumu, 2.ceturksnī IKP bija par 9,8% mazāks nekā pirms gada. IKP dinamiku ietekmēja apjoma samazinājums ražojošajās nozarēs (par 3,8%) un kritums pakalpojumu nozarēs (par 11%).

“Otrā ceturkšņa dati atspoguļo Covid-19 krīzes smagākos mēnešus. Lai arī kritums par gandrīz 10% viennozīmīgi ir vērtējams kā smags, tomēr pesimistiskākā scenārijā bija prognozēta pat straujāka ekonomikas sabremzēšanās. To apliecina situācija citās Eirozonas valstīs, kur epidemioloģiskā situācija bija daudz sliktāka, piemēram Itālijā, Spānijā, Francijā, kur ekonomikas kritums 2.ceturksnī ir tuvu 20%. Pašlaik smagākā situācija ir aiz muguras, uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

To apstiprina jaunākie statistikas dati. Mazumtirdzniecības apgrozījums pēc martā, aprīlī un maijā vērojamā samazinājuma, jūnijā gada griezumā ir pieaudzis par 5%. Bezdarba kāpums ir apstājies. Nozaru un uzņēmumu konjunktūras apsekojumu dati liecina, ka nākotnes vērtējums palēnām uzlabojas. Sarežģītāka situācija ir eksportētājiem, kas ir atkarīgi no pieprasījuma preču un pakalpojumu noieta tirgos. Saskaņā ar operatīvajiem datiem, Eirozonā, kas ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris, IKP kritums gada griezumā 2.ceturksnī sasniedza 15 %.

“Paredzams, ka nozaru griezumā ekonomikas lejupslīde netiks pārvarēta vienmērīgi. Atsevišķās nozarēs, piemēram, ēdināšana, izmitināšana, māksla, izklaide, aviotransports u.c. atgriešanās pirmskrīzes līmenī prasīs ilgāku laiku. Līdz ar to pašreizējā situācijā svarīgi ir valdības pieņemtie lēmumi par ekonomikas stabilizācijas pasākumiem. Vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst arī par nākotnes attīstību – svarīgi ir celt Latvijas eksportspējīgo uzņēmumu kapacitāti un konkurētspēju”, norāda Vitenbergs.

Ņemot vērā esošo situāciju un aktuālākos statistikas datus, Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2020.gadā IKP var sarukt par 4%, salīdzinot ar 2019.gadu. Pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem ekonomika varētu atgriezties gada beigās. Vienlaikus nenoteiktība joprojām ir ļoti liela. Vīrusa izplatība pasaulē joprojām pieaug un līdz ar to arī saglabājas negatīvā ietekme uz pasaules ekonomiku. Pastāv riski, ka negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt lielāka un ekonomika var nonākt arī dziļākā recesijā.

Ekonomikas ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums