Atbalsta pasākumi COVID-19 krīzes seku mazināšanai nedrīkst uzlikt nesamērīgu slogu nākotnei


Foto:Pixabay
Eirozonā ekonomiskās recesijas zemākais punkts tika sasniegts aprīļa vidū un ekonomiskā atjaunošanās norit sekmīgāk nekā sākotnēji prognozēts. Tomēr ir jārēķinās ar atkārtotu pandēmijas vilni – OECD un Eiropas Komisijas ekonomiskās prognozes rāda, ka tas esošo recesiju būtiski nepadziļinās, tomēr ievērojami palēninās atjaunotni 2021. gadā. Ņemot vērā, ka valsts esošais un plānotais atbalsts ekonomikai ir sasniedzis ievērojamu līmeni, Latvijas valdībai ir jāapzinās, ka šābrīža atbalsta mehānismiem nevajadzētu uzlikt nesamērīgu slogu nākotnes budžetiem. Šāds viedoklis pausts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) piektajā krīzes monitoringa ziņojumā par COVID-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju.

Kā norāda Padome, Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, pateicoties saprātīgai fiskālai politikai, dalībai eirozonā, kā arī zemajam mājsaimniecību parādu līmenim. Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā un jūnijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies, un iekšzemes tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk nekā gaidīts. Tomēr eksporta vājums bremzē Latvijas ekonomikas atkopšanos.

2020. gada pirmajā pusgadā, tāpat kā iepriekšējos gados, bija novērota ļoti zema kreditēšanas aktivitāte, kas ierobežoja iekšējā patēriņa pieaugumu, informē Padome. Līdzekļu apjoms, kas tika atvēlēts dīkstāves pabalstiem un citiem sociāliem mēŗkiem, bija nepietiekams iekšējā patēriņa uzturēšanai pirmskrīzes līmenī.

Neskatoties uz pozitīvo attīstību, kopumā makroekonomiskā vide ir raksturojama kā nenoturīga, uzsver Padome. Pastāv negatīvas iezīmes patēriņa cenu tendencēs – maijā iezīmējās un jūnijā nostiprinājās deflācija un situācija elektroenerģijas tirgū šo tendenci turpmāk var vēl pasliktināt. Bezdarba līmenis turpina pieaugt, turpina kristies ražošanas apjoms un mazumtirdzniecības apgrozījums.

Tikmēr nodokļi Latvijā tiek iekasēti salīdzinoši labā līmenī, akcentē Padome. Ņemot vērā piešķirtās nodokļu brīvdienas, šogad jūnijā nodokļi tika iekasēti par 3% vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā mēnesī. Šīs tendences dod cerību, ka nodokļu ieņēmumu zemākais punkts attiecībā pret iepriekšējo gadu ir aiz muguras. Kā norāda Padome, nodokļu apjoma iekasēšanas kritums joprojām ir mazāks par ekonomiskās aktivitātes kritumu. Viens no iemesliem varētu būt ēnu ekonomika, kura neatspoguļojas oficiālajos ekonomiskās aktivitātes statistikas datos.

Kā norāda Padome, valdība ir turpinājusi attīstīt ekonomikas atbalsta pasākumu programmu - plānoto atbalsta pasākumu ietekme uz budžetu jau tuvojas 9% no IKP, kas ir salīdzinoši daudz. Papildus ES atbalsta instrumenti varētu dot fiskālo impulsu 16% apmērā no IKP, praktiski nepalielinot valsts parāda lielumu.

Kopumā Padome atzinīgi vērtē valdības atbalsta pasākumus īstermiņā, bet mudina ievērot piesardzību attiecībā uz deficīta un parāda pārmērīgu pieaugumu 2021. gadā un turpmāk.

 Kā norāda Padome, valsts esošais un plānotais atbalsts ekonomikai ir sasniedzis ievērojamu līmeni (īpaši, ņemot vērā potenciālo ES atbalstu), un tas nevar būt bezgalīgs fiskālās ilgtspējas un paaudžu savstarpējās atbildības principa dēļ. Dažas valstis jau runā par izdevumu samazināšanas un ierobežojošākas monetārās politikas nepieciešamību. Ir jāapzinās, ka agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas pie fiskālajiem nosacījumiem un šodienas atbalsta mehānismiem nevajadzētu uzlikt nesamērīgu slogu uz nākotnes budžetiem, norāda Padome.

Kā uzsver Padome, valsts atbalstam ir jābūt aizvien selektīvākam, labāk mērķētam un ar tūlītēju efektu. Investīciju projektiem primāri ir jāveicina Latvijas ekonomiskā potenciālā attīstība, produktivitātes pieaugums un konkurētspēja. Daži plānotie valsts investīciju projekti (Rīgas koncertzāle, Liepājas cietums) vāji atbilst vai pilnīgi neatbilst šiem kritērijiem. Pēc Padomes domām, ir nepieciešams izveidot atbalsta efektivitātes analīzes procesu, kas palīdzētu pamatot efektīvāko projektu un atbalsta mehānismu izvēli.

Padomes ieskatā, atbalsta instrumentu un projektu izvēlei ir jābūt caurspīdīgai, ir vēlams laicīgi plānot atbalsta pasākumu un izdevumu auditu. Kā norāda Padome, “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums” nosaka, ka Fiskālās disciplīnas likuma fiskālie nosacījumi nav spēkā arī 2021.gadā, tāpēc budžeta izdevumu apjomam nav “enkura”. Tas rada politisku risku populistiskam izdevumu pieaugumam, uzsver Padome.

Padome pilnībā piekrīt Latvijas Bankas viedoklim, ka ilgtermiņa (līdz pat 25 gadiem) atbalsta instrumenti uzņēmējiem ir nepieņemami no fiskālo risku viedokļa, ārkārtīgi riskanti un nav samērīgi ar potenciālajiem ieguvumiem.

“Šī iniciatīva atsauc atmiņā bēdīgi slaveno G-24 kredītu sadali pirms teju 30 gadiem, kad labais nodoms atbalstīt vietējos uzņēmumus diemžēl nesasniedza cerēto mērķi. Šāda prakse nav pieļaujama, jo var veicināt nesamērīgu valsts parāda sloga pieaugumu,” norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Fiskālās disciplīnas padome
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums