Fiskālās disciplīnas padome brīdina par COVID-19 krīzes atbalsta pasākumu augošo ietekmi uz valsts budžetu

Kopējā COVID-19 krīzes atbalsta pasākumu ietekme uz valsts budžeta bāzi sasniedz jau 4.7% no iekšzemes kopprodukta, tāpēc Fiskālās disciplīnas padome aicina valdību ņemt vērā vairākus fiskālos riskus, kas var veicināt valsts parāda pieaugumu. Uz to trešajā krīzes monitoringa ziņojumā par COVID-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Kā secina Padome, viens no šādiem riskiem ir nelīdzsvarotā riska sadale starp valdību no vienas puses un uzņēmējiem un iedzīvotājiem - no otras puses, kas rada ievērojamu morālā kaitējuma (moral hazard) risku. FDP ieskatā, uzskatāms piemērs šādam nesamērīgumam ir šobrīd apspriestās ilgtermiņa 25 gadu garantijas lielo komersantu atbalstam.

Vēl viens potenciāls risks valsts budžetam, FDP ieskatā, ir iespējams COVID-19 atkārtots uzliesmojums, kas prasīs papildu finanšu resursus un audzēs valsts parādu. Tāpat valsts parāda pieaugumu var sekmēt straujais valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums vidējā termiņā, kas saistīts ar neskaidrībām par Eiropas Centrālās bankas valdību obligāciju iepirkuma programmas turpmākās darbības efektivitāti.

“Padome atkārtoti uzsver, ka līdz šim valdības īstenotās tautsaimniecības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības programmas COVD-19 krīzē atbilst ekonomiskajai situācijai. Taču vēršam uzmanību, ka ilgtermiņā atbalsta pasākumi var izraisīt būtisku valsts parāda nastas pieaugumu un ietekmēt valsts finanšu stabilitāti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda Padome, Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka IKP kritums visā Eiropā, arī Latvijā, 2020. gada 2. ceturksnī būs daudz lielāks nekā 1. ceturksnī. Tomēr jaunākie IKP dati liecina, ka IKP kritums 1. ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni varētu būt bijis mazāks, nekā sākotnēji tika prognozēts: nevis 3.3%, bet 2.9%. 2. ceturksnī Latvijai IKP kritums pagaidām tiek prognozēts 10.9 % apjomā.

Vienlaikus Padome  norāda, ka uzņēmēju biznesa noskaņojums un skats nākotnē ir ārkārtīgi pesimistisks gan Latvijā, gan tās tirdzniecības partnervalstīs. Pieejamo statistikas rādītāju analīze liecina, ka ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Vienlaikus salīdzinoši laba situācija ir saglabājusies mājsaimniecību patēriņa un kreditēšanas jomā, taču pieaugošais bezdarbs un uzkrājumu samazinājums var pasliktināt situāciju arī šajā jomā, norāda Padome.

Nodokļu ieņēmumi, Padomes ieskatā, šobrīd ir vērtējami kā salīdzinoši labi un pagaidām satraukumu neizraisa. Vienlaikus Padome uzsver - iemesli tam, kāpēc tie nekorelē ar ekonomiskās aktivitātes krituma rādītajiem, ir jautājums, par ko būtu jāveic atsevišķa dziļāka analīze.

Krīzes monitoringa ziņojumu par COVID-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju valdībai un Saeimai Padome gatavo divas reizes mēnesī. Tā mērķis ir palīdzēt izvērtēt, cik mērķtiecīgi un efektīvi ir valsts īstenotie atbalsta pasākumi COVID-19 krīzes laikā un kāda ir to ietekme uz valsts budžetu šobrīd un nākamajos gados.

Ar Padomes sagatavoto  krīzes monitoringa ziņojumu Nr. 3  var iepazīties šeit: https://fdp.gov.lv/jaunumi/padomes-moninorings-nr-3

Uzziņai:

Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Saeima Padomē apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu (Morten Hansen), KPMG direktoru vadības un riska konsultāciju jomā Andžu Ūbeli, RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas “Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.

Fiskālās disciplīnas padome
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums