Coface: Korona vīruss nav vienīgais Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes palēnināšanās faktors 2020. gadā


Coface
Saskaņā ar kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma "Coface" sniegto informāciju, pēc 2019. gada, kas bijis stabilas attīstības gads, 2020. gadā Baltijas valstīs paredzama ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Pieci būtiskākie faktori, kas ievērojami ietekmēs Baltijas valstis, ir saspringta situācija darba tirgū, minimālās algas palielinājumi, tirdzniecības saspīlējumi un protekcionisma politika, kā arī Covid-19 jeb korona vīruss.

Ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs lielā mērā nosaka iekšzemes pieprasījums. Valstis gūst labumu no labvēlīgās situācijas darba tirgū – zemāks bezdarba līmenis un lielākas algas. Tomēr pasaules ekonomiskā vide Baltijas valstīm joprojām ir būtiska. Preču un pakalpojumu eksporta daļa procentu izteiksmē no nominālā IKP sevišķi augsta ir Lietuvā un Igaunijā, kur tā veido attiecīgi 76% un 74%. Latvijā šis rādītājs ir 61%, kas arī atkarību no ārvalstu tirgiem padara par būtisku faktoru.

# Saspringta situācija darba tirgū un minimālās algas palielinājumi ietekmēs mazos uzņēmumus

Baltijas valstis šobrīd atrodas labvēlīgā stāvoklī darba tirgū – bezdarba rādītāji ir zemāki nekā pirms desmit gadiem, un algas ir lielākas. Piemēram, 2010. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 19,5%, Lietuvā – 17,8%, bet Igaunijā – 16,7%. Kopš tā laika bezdarba rādītāji ir kritušies vairāk nekā trīs reizes. Kā liecina dati, 2019. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%, Lietuvā – 6,3% un Igaunijā – 4,3%.

Tomēr saspringts darba tirgus un minimālās algas palielinājumi rada bažas uzņēmumiem – tiem ir grūtāk atrast darbiniekus, savukārt atalgojums ir lielāks. Tas ir arī būtiski saistīts ar produktivitāti, un var atstāt negatīvu ietekmi uz Baltijas valstu uzņēmumu konkurētspēju. Palielinoties minimālajai algai, mazo uzņēmumu īpašnieki, visticamāk, samazinās darbinieku skaitu un cels cenas, lai kompensētu papildu izmaksas. Algu palielinājums kavēs mazo uzņēmumu izaugsmi un darba iespējas darba meklētājiem. “Coface” to vērtē kā nopietnu iekšzemes risku, kas varētu graut likviditātes rādītājus, sevišķi mazajiem uzņēmumiem.

# Tirdzniecības saspīlējumi un protekcionisma politika – kaitīgi globālajam tirgum, tostarp Baltijas valstīm

“Coface” prognozē, ka 2020. gadā kā globāla mēroga tirdzniecības šķēršļi saglabāsies tirdzniecības saspīlējumi un vairāku valstu piekoptā protekcionisma politika. Līdz ar iekļaušanos globālās tirdzniecības ķēdēs aizvien augošie starptautiskie tirdzniecības saspīlējumi varētu nelabvēlīgi ietekmēt arī Baltijas valstis, kā rezultātā tirdzniecības izaugsmes rādītāji varētu būt negatīvi.

“2020. gadā starptautiskā tirdzniecība joprojām lielā mērā būs atkarīga no politiskās vides. Lai gan pamazām kļūst saskatāmas pirmās konkrētās sekas Amerikas un Ķīnas tirdzniecības kara atslābumam, un potenciālajam izlīgumam, Amerikas prezidenta rīcību joprojām ir grūti prognozēt, īpaši ņemot vērā tuvojošās ASV prezidenta vēlēšanas. Tāpat viens no faktoriem, kas šogad spēlēs būtisku lomu ir arī kopējā ekonomikas izaugsmes palēnināšanās visā pasaulē un piesātinātais darba tirgus,” prognozē “Coface Baltics” izpilddirektors Mantvīds Štareika [Mantvydas Štareika].

Viņš piebilst, ka, lai arī tirdzniecības saspīlējumi un protekcionisma politika, galvenokārt, ir saistīta ar ASV un Ķīnas tirdzniecības karu, ir vēl virkne valstu, kas ir pastiprinājušas savus protekcionisma pasākumus. Piemēram, 2018. un 2019. gada laikā aizvien vairāk valstis protekcionisma politikas ietvaros izveidoja adminisratīvas barjeras, lai atbalstītu vietējos ražotājus.  Tās ieviesušas tādas valstis kā Ķīna, Krievija, Brazīlija, Indija un Kanāda. Šāda politika ir bīstama globālajai tirdzniecībai un rada ietekmi uz valstīm, kas ir aktīvi iesaistītas ne tikai tiešajā tirdzniecībā, bet arī piegādes ķēdēs, piemēram, Baltijas valstīm. Turklāt protekcijas pasākumu piemērus var atrast pat Eiropas Savienībā – piemēram, attiecībā uz Austrumeiropas kravas automobiļu vadītāju minimālajām algām Rietumeiropā, ja viņi tur veic pārvadājumu pakalpojumus.

# Iekšzemes un globālais pieprasījums ietekmēs augstāka riska nozares

Kapitāla preču un pārtikas produktu imports, ko veicina spēcīgs iekšzemes pieprasījums un nepietiekami daudzveidīga iekšzemes ražošana, šogad var apsteigt eksportu, ko nelabvēlīgi ietekmēs lēnāks pieprasījums globālā mērogā, sevišķi eirozonā. Pakalpojumu jomas radītā pārprodukcija saistībā ar tūrismu un preču tranzītu (uz un no Krievijas), kā arī emigrējušo iedzīvotāju veiktie naudas pārskaitījumi atsver  daļu tirdzniecības deficīta.

Raugoties uz atsevišķām nozarēm, “Coface” augstu risku saskata transporta jomā, kas pakļauta ne tikai lēnākam iekšzemes pieprasījumam, bet arī lielākoties vājākai ārējai videi, ņemot vērā lielo Baltijas valstu transporta uzņēmumu atkarību no ārvalstu tirgiem. Turklāt ES Mobilitātes pakete palielina ārvalstīs strādājošo noteiktās minimālās algas. Tāpat, “Coface” prognozē, ka samazināsies pieprasījums pēc kokmateriāliem. Centrālās un Austrumeiropas reģionā būvniecības sektorā būs vērojami ilgi kreditēšanas periodi un maksājumu kavējumi. Nozare jau šobrīd cieš no palielinātām būvmateriālu cenām un darbaspēka trūkuma. Līdz šim situāciju nav uzlabojis pat pieaugošais pieprasījums pēc dzīvojamajiem īpašumiem.

# Korona vīruss Baltijas valstīs varētu palielināt inflāciju

Pagaidām ir grūti novērtēt Covid-19 vai tā sauktā korona vīrusa ietekmi uz konkrētu valstu ekonomikām, bet nav šaubu, ka tas palēninās globālā IKP izaugsmi, visvairāk – Ķīnai. “Coface” prognozē mazāku ārējo pieprasījumu 2020. gadā, tostarp eirozonā, kas būs saistīts ar mazāku pieprasījumu Ķīnā, ko ietekmējis korona vīruss. Ķīnas ekonomiskā ietekme globālajā ekonomikā aizvadīto gadu laikā ir augusi, un tās  palēnināšanās ietekme būs jūtama arī eirozonā. Turklāt korona vīruss atstās iespaidu arī uz ekonomiku citās Eiropas valstīs, ne tikai Itālijā.

Visbūtiskākā ietekme, kas būs jūtama drīz, attiecas ne tikai uz eksportu, bet arī importu. Ķīniešu ražoto komponentu piegāžu samazinājumu var kompensēt vietējie ražotāji vai piegādātāji no citām valstīm, taču ne pilnībā. Turklāt lielākas ražošanas izmaksas Baltijas valstīs var izraisīt augstāku inflāciju. Tomēr pat starpproduktu importa gadījumā no Ķīnas, Baltijas valstu ekonomiku tas būtiski neietekmēs , jo šo produktu importa daļa tirgū ir vien 7,7% Igaunijā, 2,4% Latvijā un 1,8% Lietuvā.

Baltijas valstu nozares, kas varētu ciest no piegādes ķēžu pārrāvumiem vai produktu iztrūkumiem, lielākoties ietver tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanu (starpproduktu importa daļa no Ķīnas Igaunijā veido 38,6%, Latvijā – 10,4%, Lietuvā – 14,1%), datorus un elektroniku (26,6% Igaunijā, 12,2% Latvijā un 10,5% Lietuvā), mašīnas un iekārtas (17,1% Igaunijā, 4,5% Latvijā un 3,6% Lietuvā), nemetāliskie minerāli (8,5% Igaunijā, 5,1% Latvijā un 10.2% Lietuvā). Jāņem vērā, ka līdz šim eksperti detalizēti analizējuši vīrusa ietekmi uz pasaules ekonomiku, kad tā kulminācija bija novērota Ķīnā, tomēr aizvadītās nedēļas laikā strauji mainījusies situācija Eiropā, kas ekspertiem liek veikt prognožu pārskatus.

Par Coface

Vairāk nekā 70 gadu pieredze un blīvais biroju tīkls ir palīdzējuši “Coface” kļūt par vienu no pasaulē lielākajiem tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmumiem. “Coface” pakalpojumus visā pasaulē izmanto vairāk nekā 50 000 klientu. “Coface” pakalpojumi un risinājumi aizsargā klientu finansiālo stabilitāti un palīdz uzņēmumiem pieņemt pamatotus, ar kredītiem saistītus lēmumus, lai paaugstinātu savu spēju palielināt pārdošanas apjomus iekšzemē un eksporta tirgos. 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza nepilnus 1,5 miljardus eiro.

Coface
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbumi