Swedbank Finanšu institūts: iedzīvotāji darbaspēka nodokļu sistēmu uzskata par sarežģītu un sagaida kļūdu labojumus

Tikai katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka pilnībā pārzina nodokļus un atvieglojumus, kas tiek piemēroti viņa darba algai, atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums[1]. Galvenokārt tiek norādīts uz grūtībām izprast darbaspēka nodokļu sistēmas nianses, nepieciešamību to vienkāršot un padarīt sociāli taisnīgāku. Iedzīvotāji sagaida nodokļu izmaiņas, akcentējot esošās politikas kļūdu labojumu nepieciešamību.

Lielākā daļa jeb 58% aptaujas respondentu uzskata, ka par savai algai piemērotajiem nodokļiem un atvieglojumiem ir informēti tikai daļēji. Pilnībā tos pārzina vien 27% strādājošo Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk šādu nostāju pauž lielāku algu pelnītāji ar vismaz 1000 eiro ienākumiem, vadošos amatos esošie darbinieki un uzņēmēji. Pilnīgu neizpratni par nodokļu sistēmu atzīst 16% aptaujāto, no kuriem gandrīz trešdaļa ir jaunieši līdz 30 gadu vecumam. Informētības un zināšanu trūkumu iedzīvotāji skaidro ar darbaspēka nodokļu sistēmas sarežģītību, kas liedz tajā orientēties personām bez specifiskām finanšu zināšanām.

“Diskusija par iespējamo darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu Latvijā uzvirmo laiku pa laikam, un tā ir aktuāla arī šobrīd. Lai gan varētu šķist, ka iedzīvotāji ir noguruši no biežiem un apjomīgiem jauninājumiem šajā jomā, tomēr pārliecinošs vairākums jeb 82% pētījuma respondentu uzskata, ka izmaiņas darbaspēka nodokļos ir nepieciešamas. Visbiežāk pārmaiņu atbalstītāji dod priekšroku kļūdu labojumiem esošās politikas ietvaros, tomēr ne mazums arīdzan pauž nostāju, ka izmaiņām jābūt kardinālām un nodokļu politika maināma pilnībā,” uzsver Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Darbaspēka nodokļu sistēmas pilnīgu nomaiņu atbalsta turpat puse jeb 48% mazkvalificēta darba darītāju, kā arī strādājošie, kuru ienākumi nepārsniedz 700 eiro. Savukārt esošās kārtības uzlabojumus biežāk atbalsta nodarbinātie, kuru personīgie ienākumi pārsniedz 700 eiro. Tikai 5% aptaujas dalībnieku domā, ka nosacījumus šobrīd nevajadzētu mainīt, lai izvairītos no kārtējām pārmaiņām un neskaidrībām.

Spriežot par iespējamiem scenārijiem, kā risināt esošās kārtības trūkumus, visbiežāk tiek piesaukta sistēmas vienkāršošana (49%), lielāka taisnīguma panākšana nodokļu sloga sadalē starp mazo un lielo algu saņēmējiem (39%), kā arī tādas varbūtības mazināšana, kad veidojas iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu nepareizā apmērā attiecībā pret kopējiem gada ienākumiem – to akcentē 22% aptaujāto.

Līdztekus sistēmas sarežģītībai pētījums atklāj arī iedzīvotāju intereses trūkumu par darbaspēka nodokļu veidošanas procesu – politisko diskusiju periodā ar gaidāmajām izmaiņām iepazīstas tikai 14% iedzīvotāju. Vairumā gadījumu uzmanība tiek pievērsta brīdī, kad izmaiņas sāk ietekmēt personīgo atalgojumu vai kāds no izmaiņu aspektiem šķiet īpašas ievērības cienīgs. Vislielāko interesi izrāda uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji, speciālisti, biroja darbinieki un pašnodarbinātās personas.

Pēc pētījuma datiem redzam, ka Latvijas iedzīvotājiem kopumā nav raksturīga rūpīga sekošana darbaspēka nodokļu izmaiņu plāniem. To varētu skaidrot ar izpratnes ziņā smagnējo sistēmu, ko piedzīvojām iepriekšējās nodokļu reformas laikā. Tomēr lielāka sabiedrības iesaiste un iniciatīva veicinātu vispusīgu dialogu nodokļu pārskatīšanas gaitā. Pašreizējā valdības deklarācija ietver pasākumus, kas skar darbaspēka nodokļus, tostarp to piemērošanas vienkāršošanu. No vienas puses redzam, ka iedzīvotājiem ir grūtības orientēties darbaspēka nodokļu sistēmā, bet no otras – pietrūkst intereses par nodokļu politiku brīdī, kad par to vēl tiek diskutēts un ir iespējas lēmumus ietekmēt”, secina E. Kropa.

Swedbank Finanšu institūts
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli