Apvienojas lauksaimniecības biogāzes ražotāji: prognozē lauksaimniecības biogāzes lomas pieaugumu tautsaimniecībā


public. foto
Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.g, novembrī izveidota apvienība "Lauksaimniecības biogāze". Tajā apvienojušies Latvijas vadošie lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem, kuri nepārstrādāti radavides piesārņojuma risku. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi , lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Jāuzsver, ka jaunajā apvienībā apvienojušies tie biogāzes ražotāji, kuri pārstrādā jau esošu blakusproduktu, tādu kā kūtsmēsli, augu atliekas un pārtikas atkritumi.

Juris Sprukulis, SIA “Vecsiljāņi”:Lauksaimniecības biogāzes ražošana ir efektīvs risinājums klimata pārmaiņu radītajām problēmām, vienlaicīgi tiek ražota pārtika, veicināta nodarbinātība un maksāti nodokļi. Mums ir svarīgi, kā šī nozare izskatīsies nākotnē un kāda būs biogāzes loma kā nozīmīgam enerģijas resursam arī Latvijā. Ir svarīgi jau šobrīd runāt par to, kāda ir kopīgā nākotnes vīzija lauksaimniekiem, kā arī tautsaimniecības un vides aizsardzības politikas veidotājiem.

Eiropas Savienības dalībvalstīm ir noteiktas gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas saistības laika periodam no 2019.-2030.gadam – Latvijai līdz 2030.gadam amonjaka emisijas jāsamazina par 20%. Amonjaka emisiju galvenais cēlonis Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, ir lauksaimnieciskā darbība. Biogāzes stacijās pārstrādāto kūtsmēslu apjoms dod ievērojamu pozitīvu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) un amonjaka emisiju samazinājumu. Pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošajiem datiem, lauksaimniecības biogāzes stacijām strādājot ar 80% jaudu, tiktu pārstrādāti 900 tūkstoši tonnu kūtsmēslu, kas dotu aptuveni 8% amonjaka emisiju samazinājumu lauksaimniecības sektorā.

Saskaņā ar 2017.gada datiem, pateicoties kūtsmēslu pārstrādei biogāzes iekārtās, Latvijā radītās SEG emisijas samazinājās aptuveni par 2,5% no kopējām SEG emisijām lauksaimniecības sektorā. Pēc ekspertu prognozēm, šim apjomam ir tendence pieaugt.

Biometāna ražošana no biogāzes un tās izmantošana transporta nozarē ir Latvijā vēl neizmantots resurss. Sadarbības veicināšana ar zinātniekiem, lai to attīstītu būs viena no apvienības darbības prioritātēm, kurā ievērojamu potenciālu redz arī Rīgas Tehniskās Universitātes mācībspēki.

RTU vadošā pētniece, eksperte biometāna jomā Kristīne Veģere:Biogāzes ražošana un biometāna ieguve ir neatņemama cirkulārās ekonomikas sastāvdaļa, ar kuru iespējams nodrošināt vairāku problēmu risināšanu - atkritumu pārstrādi, biodegvielas ražošanu un emisiju samazināšanu. Biometāna ražošanai Latvijā ir liels potenciāls. Pie mums vēl joprojām ir neapzināts liels atkritumu daudzums kā potenciāls biometāna ieguves izejvielām. Tāpat jau ir veiktas pārrunas par potenciālo Latvijā saražotā biometāna noietu Zviedrijā un Somijā, un secinājums viens - biometānam kā biodegvielai ir augsta nozīme un vērtība ne tikai klimata problēmu risināšanā, bet arī ilgstpējīgā ekonomiskās attīstības programmā. Veiktie aprēķini pierāda biometāna ražošanas ekonomisko pamatojumu. Tāpat RTU pēcdoktorantūras projekta ietvaros tiek strādāts pie uzlabotu materiālu izstrādes, ar mērķi integrēt vēl izdevīgākās biometāna ražošanas tehnoloģijās.”

Paralēli apvienības darba grupa arī strādās pie sava priekšlikuma lauksaimniecības biogāzes attīstības stratēģijai nākamajiem septiņiem gadiem, kas kalpos par pamatu dialoga veidošanai ar politikas veidotājiem.”

Apvienībā apvienojušies tādi vadoši lauksaimniecības uzņēmumi kā SIA “Vecsiljāņi”, SIA Zemturi ZS, SIA Sprūževa M, AS “Agrofirma Tērvete”, kooperatīvā sabiedrība “Baltijas Dārzeņi”, cūkkopības uzņēmumi SIA “Ulbroka”, SIA “BIOPLUS” un citi uzņēmumi no visas Latvijas.

Kas ir biogāze?

Biogāze ir gāzveida produkts, kas rodas noārdoties organiskam materiālam mikroorganismu iedarbības un bioķīmisku reakciju rezultātā, bezskābekļa vidē. To var ražot no lauksaimniecības atkritumiem, kūtsmēsliem, pārtikas atkritumiem, notekūdeņu dūņām un augiem. Biogāze ir atjaunojams energoresurss.

Biogāzes sastāvā ir metāns (CH4), oglekļa dioksīds (CO2), kā arī sērūdeņradis (H2S) mazos daudzumos, mitrums un siloksāni. Biogāzi var izmantot kā enerģijas avotu siltumenerģijas, elektroenrģijas vai transporta degvielas ražošanai.

Apvienība “Lauksaimniecības biogāze”
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli